Dialogs ar baznīcām, reliģiskām apvienībām vai kopienām, filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām
Mūsdienu daudzveidīgajā Eiropā sabiedrībai nozīmīgu ieguldījumu sniedz daudzas un dažādas baznīcas un reliģiskās un filozofiskās organizācijas. Eiropas Savienības iestādes ir apņēmušās uzturēt atklātu dialogu ar šīm reliģiskajām un nekonfesionālajām organizācijām, un Eiropas Parlaments aktīvi sadarbojas ar tām ES politikas jautājumos.
Konteksts
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 17. pants, ko ieviesa ar Lisabonas līgumu, pirmoreiz paredz juridisko pamatu atklātam, pārredzamam un pastāvīgam dialogam starp ES iestādēm un baznīcām, reliģiskām apvienībām filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām. Tajā ir noteikts:
- "Savienība respektē un neskar baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.
- Savienība tāpat ievēro filozofisko un nekonfesionālo organizāciju statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.
- Atzīstot to identitāti un īpašo ieguldījumu, Savienība uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām."
Lai gan šā panta pirmajos divās punktos ir paredzēts saglabāt valstu tiesību aktos paredzēto īpašo statusu baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām, kā arī filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām, kam ir līdzīgs statuss, 3. punktā ES iestādes tiek aicinātas uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām.
Eiropas Parlaments ir īstenojis Līguma noteikumus, Parlamenta priekšsēdētājai ieceļot priekšsēdētāja vietnieku, kas atbild par dialoga risināšanu. Patlaban par 17. pantā paredzēto dialogu atbildīgais priekšsēdētājas vietnieks ir Othmar Karas.
Eiropas Parlamenta dialogam ar baznīcām un filozofiskajām organizācijām ir ļoti svarīga nozīme, lai Parlaments paliktu cieši saistīts ar iedzīvotājiem, kuri to ievēlēja, un tādējādi nodrošinātu sociālo saskaņu un demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu. Tāpēc man ir liels pagodinājums, ka Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola man kā pirmajam vietniekam uzticējusi atbildību par šo dialogu. Šo pienākumu uzņemos jau otro reizi.
Ja Eiropas projekts ir vērsts uz to, lai risinātu gaidāmās problēmas, tam arī turpmāk ir jāsakņojas realitātē, paliekot tuvu ES iedzīvotājiem un viņu ikdienas dzīvei. Baznīcas, reliģiskās grupas un filozofiskās organizācijas visā savā daudzveidībā lielā mērā ir daudzu mūsu iedzīvotāju ikdienas realitāte. Tās ir daļa no mūsu kopienām visu 27 dalībvalstu pilsētās, ciematos un lauku apvidos.
Eiropas Savienības dialogs ar tām ir noteikts Lisabonas līguma 17. pantā. Tas skaidri parāda, ka Eiropas Savienība nav tikai ekonomiska organizācija vien — pašos pamatos runa ir par cilvēkiem, cilvēka cieņu un kopējo labumu. Pasaulē, kurā ikviens politiskais un sociālais jautājums iegūst arvien sarežģītākās aprises, mums patiesi jāpatur prātā mūsu kopīgās vērtības.
Lai saglabātu šo attieksmi, būtiska nozīme ir mūsu dialogam ar reliģiskajām un filozofiskajām organizācijām. Tāpēc uzskatu, ka mēs kopā varam ievērojami veicināt — un mums ir jāveicina — vērtībās balstītas debates par Eiropas politiku.
