skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Latvijas EP deputāti vērtē mūsu valsts Prezidentūru ES Padomē

07/07/2015

Otrdien 9:30 (LV laiks) Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar mūsu valsts premjeri Laimdotu Straujumu ("Vienotība") pārrunās Latvijas Prezidentūras ES Padomē rezultātus. EP politisko grupu novērtējumi sekos, bet - kā šo pusgadu vērtē pašas Latvijas eiroparlamentārieši.

Iveta Grigule (Zaļo un Zemnieku savienība/Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa):

Latvijas Prezidentūra ES Padomē bija unikāla iespēja apgūt jaunu pieredzi un demonstrēt savu organizatorisko varēšanu - jāatzīst, ka daudzi mūsu diplomāti un ierēdņi sevi parādīja no labākās puses. Jācer, ka cilvēkus, kas šo pieredzi ir ieguvuši, nākotnē izdosies noturēt valsts pārvaldē un viņi neaizies strādāt labāk apmaksātu darbu privātajā sektorā vai starptautiskajās institūcijās.

Diemžēl Latvijas panākumi pārsvarā ir tehniski, nevis politiski. Latvijas politiķi nav nodemonstrējuši spilgtas iniciatīvas, viņiem nav izdevies sasniegt rezultātus, kurus atcerēsies pēc dažiem gadiem. Austrumu partnerības samita neveiksme tam ir spilgts apliecinājums. Iespējams, ka pietrūka spilgtu līderu, kuros ieklausītos un kuru vārdam būtu svars citu Eiropas politikas smagsvaru vidū, varbūt nostrādāja latviskā mentalitāte un pieticība, kas atturēja no riskēšanas, piedāvājot drosmīgus nestandarta risinājumus problēmām.

Sandra Kalniete ("Vienotība"/Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa):

Simtiem cilvēku Latvijas valsts pārvaldē ir pelnījuši atzinību un pateicību par  savu izcilo darbu Prezidentūras laikā, par neskaitāmajām virsstundām un negulētajām naktīm. Latvija pierādīja, ka mēs varam labā līmenī vadīt Eiropas lēmumu pieņemšanas procesus, spējam būt pietiekoši labi diplomāti, saskaņojot 28 valstu intereses.

Politiski Prezidentūra spēja ātri pārkārtoties un vadīt tēmas, kuras ES prioritātēs parādījās strauji un negaidīti – piemērām, iekšējā drošība pēc Charlie Hebdo traģēdijas un tūkstoš bēgļu nāves Vidusjūrā. Austrumu partnerības samits ļāva saglabāt šo ES sadarbības formu ar valstīm, kuras atrodas Krievijas tiešā agresīvā ietekmē. Ekonomikas izaugsmei ļoti svarīgi ir tas, ka Latvijas Prezidentūrai izdevās tik ātri saskaņot Eiropas Komisijas (EK) Prezidenta Junkera ierosinātā infrastruktūras investīciju fonda noteikumus.

Krišjānis Kariņš ("Vienotība"/Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa):

Latvijas Prezidentūru Eiropā atcerēsies ilgi. Latviešu kompetence un darba spējas padarīja to par nevainojamu. Vēlos teikt lielu paldies visiem, kuri bija aktīvi iesaistīti prezidentūras norisē! Mēs varam būt gandarīti par paveikto darbu arī likumdošanas jomā. Ir panākta virzība uz Eiropas Enerģētikas savienību, Junkera investīciju plāna pieņemšana, kā arī vēsturiskā vienošanās par viesabonēšanas tarifu atcelšanu. Mums jāatceras, ka Latvijas Prezidentūra noritēja Eiropai izšķirīgā laikā. Krievijas agresija Ukrainā, terorisms Francijā, Grieķijas ekonomikas krīze radīja nopietnus izaicinājumus. Tomēr šī pusgada laikā mēs kā valsts esam stiprinājuši savu statusu ES un palielinājuši savu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesiem, kas ļaus mums vēl veiksmīgāk iestāties par Latvijas interesēm ES.

Andrejs Mamikins ("Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija/Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa):

Pirmo Latvijas Prezidentūru vērtēju ar dalītām izjūtām - vai nu piesardzīgi, vai arī negatīvi. Latvija nespēja sasniegt tās prioritātes, kuras iepriekš bija deklarējusi.

Mēs Austrumu partnerību izvēlējāmies kā savu prioritāro līniju, taču mēs piemānījām partnerus, kurus uzskatām par draugiem. Viņi nedabūja pat to, ko cerēja, tostarp bezvīzu režīmu, īpaši - Gruzija, kas jau ilgstoši runājusi par bezvīzu režīmu, ieviešot vairākus nepieciešamos priekšnoteikumus, tostarp - labu robežkontroli. Diemžēl mēs ne vārda neesam minējuši par iedzīvotāju labklājību, kaut tas ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijai, bet ari vairākām ES valstīm, tostarp Polijai, Bulgārijai, kā arī Lietuvai.

Tajā pat laikā Latvijas Prezidentūrai tomēr ir vairāki nozīmīgi veiksmes stāsti, tostarp eksperti, kuri ieradušies vizītēs Rīgā, kā arī Latvijas izcils diplomātiskais korpuss ārzemēs.

Artis Pabriks ("Vienotība"/Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa):

Latvijas Prezidentūru ES Padomē esam aizvadījuši godam! Uzskatu, ka valsti, kura kaut reizi ir bijusi šajā statusā, vairs nedrīkst saukt par "jauno" ES dalībvalsti, jo ir iziets Prezidentūras rūdījums. Tā rezultātā ir ļoti būtiski stiprināta valsts pārvalde, iegūtas jaunas kompetences un pieredze. Plānojot Prezidentūru, bija skaidrs, ka tās dienaskārtībā var parādīties dažādas neplānotas, bet konkrētajā brīdī ļoti būtiskas tēmas. Latvijas Prezidentūrai šo tēmu izrādījās krietni vairāk, nekā iepriekš varējām paredzēt, piemēram, Krievijas karš Ukrainā, drošības situācijas saasināšanās pie ES Austrumu robežas, bēgļu krīze Eiropas dienvidos, Grieķijas ekonomiskās problēmas u.c. Neskatoties uz šīm aktualitātēm, kuras nedrīkstēja ignorēt, spējām noturēt fokusu arī uz savām izvirzītajām prioritātēm, piemēram, Austrumu partnerību.

Inese Vaidere ("Vienotība"/Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa):

Savu pirmo Prezidentūru ES Padomē esam paveikuši godam, strādājot rezultatīvi un nesot arī ievērojamu pievienoto vērtību mūsu valsts tēlam.

Esmu saņēmusi ļoti labas atsauksmes no kolēģiem Eiropas Parlamentā, kuri sevišķi izceļ Prezidentūras ietvaros notikušo pasākumu augsto organizācijas līmeni.

Izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanā ir panākts ievērojams progress.

Protams, viena valsts nevar paveikt visu, ko nav paveikušas iepriekšējās Prezidentūras. Īpaši  jāizceļ Satiksmes ministrijas darba Anrija Matīsa vadībā ļoti pozitīvie rezultāti, piemēram, viesabonēšanas atcelšana tuvākajā nākotnē.

Sekmīgs bija arī darbs pie Eiropas stratēģisko investīciju fonda praktiskās izveides. Man bija iespēja novērtēt mūsu ekspertu augsto kompetences līmeni un darbaspējas. Arī rezultāts ir acīm redzams - €315 miljardu investīciju plāns ir apstiprināts un jau uzsācis darbību.  

Esam pierādījuši, ka arī neliela valsts, ja strādā organizēti un atbildīgi, var panākt vairāk, nekā daža laba lielvalsts ar desmitiem reižu lielākiem resursiem.

Roberts Zīle (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"/Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa):

Vērtējot Latvijas Prezidentūru, ir gandarījums, ka nācies uzklausīt daudz pozitīvas atziņas gan par Prezidentūras vadīšanas tehnisko pusi, gan arī par īpašo kultūras programmu kā Briselē, tā arī Latvijā.

Prezidentūrai izdevās veiksmīgi risināt transporta, datu aizsardzības, telekomunikācijas jomu likumdošanu. Taču, kam patiešām vajadzēja kļūt par Latvijas Prezidentūras galveno akcentu, bija Austrumu partnerības samits Rīgā, kurā, diemžēl, redzējām to, ko redzējām. Ja patiešām bija paredzams, ka daudzu ES valstu vadītāju interesēs nav saasināt attiecības ar Krieviju, paredzot Ukrainai un Gruzijai skaidrāku Rietumu izvēles ceļa karti, tad, iespējams, galvenajam Prezidentūras pasākumam nebija jāvirza Austrumu partnerības samits. Arī "Junkera plāna" apstiprināšanai politiskā vilkme nāca no paša EK priekšsēdētāja. Turklāt Latvijai kā prezidējošai valstij neizdevās iestrādāt mehānismus, kas veicinātu šī fonda ietvaros piesaistītam privātajam kapitālam vēlmi realizēt projektus Eiropas perifērijā, tostarp - Latvijā. Tomēr, vēlos apsveikt tos, kas tehniskos jautājumos Prezidentūru novadīja godam.

Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība/Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa):

Es uzskatu, ka Latvijas Prezidentūra pagāja nemanāmi, neko īpaši svarīgo šajā periodā nevaru atzīmēt. Varētu teikt, ka Latvijas prezidentūra pagāja bez būtiskiem kāpumiem vai kritumiem.

Sekojiet līdzi!

Latvijas Ministru prezidentes atskaitei Eiropas Parlamentā sekojiet līdzi tiešraidē

Kontakti papildus informācijai:
Marta Rībele, EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja,
E-pasts marta.ribele@europarl.europa.eu, tālr. 29296524