skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Deputāti aicina noteikt dienu cīnītāju pret totalitārismu atcerei

19/09/2019
  • Ierosinājums noteikt 25. maiju par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret totalitārismu atcerei;
  • Vērsties pret holokausta noliegšanu, naida runu un vardarbību;
  • Totalitāro režīmu seku analīze iekļaujama mācību programmās visā Eiropā.

Pieminot Otrā Pasaules kara sākuma 80. gadadienu, deputāti ceturtdien pieņemtā rezolūcijā uzsver Eiropas traģiskās pagātnes atceres nozīmi.

Rezolūcijā, kas tika pieņemta ar 535 balsīm pret 66, 52 deputātiem atturoties, Parlaments godināja staļinisma, nacisma un citu totalitāro un autoritāro režīmu upuru piemiņu.

80 gadus pēc Molotova - Ribentropa pakta noslēgšanas deputāti aicina veidot “kopīgu atceres kultūru”, lai tādējādi stiprinātu noturību pret šodienas draudiem demokrātijai. Viņi norāda, ka Eiropas integrācija jau kopš tās pirmsākumiem bija reakcija uz divu pasaules karu radītajām ciešanām. Eiropas Savienība kā miera un samierināšanas modelis dibināta, pamatojoties uz visām dalībvalstīm kopējām vērtībām. Deputāti uzsver, ka tāpēc Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu.

Parlaments aicina dalībvalstis izglītot sabiedrību par Eiropas kopējo vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot jaunajai paaudzei. Tāpēc būtu jānodrošina totalitāro režīmu vēstures un to izraisīto seku analīzes iekļaušana visu Eiropas skolu mācību programmās. Deputāti ierosina noteikt 25. maiju (Aušvicas varoņa Vitolda Pilecka nāvessoda gadadienu) par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret totalitārismu atcerei, lai tā “nākamajām paaudzēm sniegtu pareizas attieksmes paraugu, kā pretoties totalitāras paverdzināšanas draudiem”.

Deputāti rezolūcijā arī pauž nopietnas bažas par Krievijas pašreizējās vadības centieniem izkropļot vēsturiskos faktus un mazināt padomju totalitārā režīma noziegumu smagumu. Viņi uzskata, ka tie ir “bīstami elementi pret demokrātisko Eiropu vērstā informācijas karā”. Deputāti arī nosoda to, ka “ekstrēmiski un ksenofobiski politiskie spēki Eiropā arvien plašākā mērā sagroza vēstures faktus un izmanto simbolus un izteiksmes līdzekļus, kas līdzinās totalitārisma propagandai un kuros tiek pausts rasisms, antisemītisms un naids pret seksuālajām un citām minoritātēm”. Tāpēc viņi mudina dalībvalstis vērsties pret naida runu un aicinājumiem uz vardarbību un jo īpaši nosodīt  jebkāda veida holokausta noliegšanu.

Papildu informācija

Pieņemtais teksts būs pieejams šeit (19.09.2019)

https://www.europarl.europa.eu/plenary/lv/texts-adopted.html

Debašu videoieraksts

http://www.europarl.europa.eu/plenary/pl/debates-video.html

2009.gada 2. aprīļa EP rezolūcija par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu

https://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P6-TA-2009-0213+0+DOC+XML+V0//LV

 

Bezmaksas foro, video un audiomateriāli

https://multimedia.europarl.europa.eu/en/home

 

Plašākai informācijai

Jānis Krastiņš,

Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā

Tālr.: + 371 67085461; + 371 26542369

E-pasts: janis.krastins@europarl.europa.eu