Meklēt

Since the Lisbon Treaty, EU national Parliaments have been recognized as relevant and legitimate players at the supranational level and given tools to be involved beyond the scrutiny of their national government. However, the last decade brought new challenges to the Europeanisation of national Parliaments, with several crises boosting intergovernmentalism. This study, commissioned by the European Parliament’s Policy Department for Citizens’ Rights and Constitutional Affairs at the request of the ...

In 2011, following the outbreak of protests – known as the Jasmine Revolution – which toppled President Zine El Abidine Ben Ali's regime, Tunisia embarked on a path to democratic transition and socio-economic transformation, emulating the reforms and governance practices of established liberal democracies. Nearly eight years on, the country has made significant progress, including in the social sphere, and has emerged as a regional leader in institutional reform. However, to avoid jeopardising the ...

Nearly three years have passed since the adoption of a revised protocol that will grant the Pan-African Parliament (PAP) legislative powers and considerably strengthen the institution within the overall African governance system. While very few countries have ratified the protocol so far, the acceleration of its ratification procedures is a priority for the recently elected PAP president. The EP and the PAP enjoy a long-standing partnership and both of them have an important role to play in monitoring ...

This briefing provides an update on the revision of the posting of workers directive in the European Parliament, and thus a follow up to the June 2016 study prepared for the EMPL Committee ‘Posting of Workers Directive - current situation and challenges’, the May 2016 EPRS appraisal of the Commission Impact Assessment ‘Revision of the Posting of Workers Directive’, and the March 2017 EPRS briefing ‘Posting of Workers Directive’.

To complement the European Implementation Assessment, Working with national parliaments on EU affairs, prepared for the Committee on Constitutional Affairs' implementation report on implementation of the Treaty provisions on national parliaments, an anonymous survey was made of the permanent representatives of Member States' national parliaments in the European Parliament. The survey was carried out between 23 August and 30 September 2017 by the Ex-Post Evaluation Unit of the Directorate for Impact ...

Virzība uz ciešāku Eiropas integrāciju ir mainījusi dalībvalstu parlamentu lomu. Ir izveidoti vairāki instrumenti sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, lai nodrošinātu efektīvu demokrātisko ES likumdošanas procesa kontroli visos līmeņos. Šo tendenci ir pastiprinājuši jaunie ar Lisabonas līgumu ieviestie noteikumi.

ES, ASV un Kanādai ir kopīgas vērtības, proti, demokrātija, cilvēktiesības un ekonomiskā un politiskā brīvība, un daļēji sakrīt to ārpolitikas un drošības intereses. ES un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums un stratēģiskās partnerības nolīgums tika parakstīts 2016. gada 30. oktobrī, un Eiropas Parlaments 2017. gada 15. februārī deva piekrišanu tā noslēgšanai. Pēc prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas amatā ir apturētas 2013. gada 8. jūlijā sāktās sarunas par ES un ASV transatlantisko ...

Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) attiecas uz Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Maroku, Palestīnu, Sīriju un Tunisiju. To veido divpusējā politika starp ES un atsevišķām partnervalstīm, ko papildina reģionālās sadarbības struktūra – Savienība Vidusjūrai. Reaģējot uz demokrātiskas sacelšanās notikumiem dienvidu kaimiņvalstīs, ES saistībā ar 2011. gada EKP palielināja atbalstu demokrātiskajām pārmaiņām. 2015. gadā tā veica papildus EKP pārskatīšanu.

Eiropas Savienības attiecības ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu ir daudzveidīgas un tiek īstenotas dažādos līmeņos, proti: ES sadarbojas ar visu reģionu, tiekoties ar valstu un valdību vadītājiem augstākā līmeņa sanāksmēs, un Eiropas Savienību ar Karību jūras reģionu, Centrālameriku, Andu Kopienu, Mercosur un atsevišķām valstīm saista nolīgumi un politiskais dialogs.

ES ir sadarbības nolīgumi ar Persijas līča sadarbības padomi (reģionālu organizāciju, kas vieno Bahreinu, Kuveitu, Omānu, Kataru, Saūda Arābiju un Apvienotos Arābu Emirātus) un ar Jemenu un partnerības un sadarbības nolīgums ar Irāku. Šobrīd ES nav līgumattiecību ar Irānu, taču ES atzīst, ka pastāv liels potenciāls dziļāku attiecību veidošanai ar šo valsti.