Pilsoņu tiesību aizstāvēšana 

Ikviena persona, kas ir kādas ES dalībvalsts pilsonis, automātiski ir Eiropas Savienības pilsonis.

ES pilsonība nodrošina noteiktas tiesības. Šīs tiesības ir uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. līdz 25. pantā.

Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības:

• brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā,
• netikt diskriminētiem pilsonības dēļ,
• balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī viņi dzīvo, un
• atrodoties ārpussavienības valstī, kurā nav viņu valsts vēstniecības vai konsulāta, saņemt palīdzību citas ES valsts vēstniecībā vai konsulātā.  Šādos gadījumos vēstniecībā vai konsulātā pret visiem ES pilsoņiem jāizturas tieši tāpat kā pret savas valsts pilsoņiem.

Eiropas Savienības pilsoņiem ir arī tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam.

Lūgumrakstiem ir jābūt saistītiem ar jautājumiem, kas tieši ietekmē iedzīvotājus un kas attiecas uz Savienības darbības jomām. Lūgumrakstus var iesniegt gan individuāli, gan kolektīvi.

Šīs tiesības ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (44. pants).

Patiesībā ES pilsoņi nav vienīgie, kas var izmantot šīs tiesības: lūgumrakstu Eiropas Parlamentam var iesniegt ikviens ES iedzīvotājs.

Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja saņem un izskata šos lūgumrakstus.

Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības lūgt Eiropas ombudam izskatīt sūdzības par administratīvām kļūmēm, ko savā darbībā pieļāvušas ES iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras.

Arī šajā gadījumā ES pilsoņi nav vienīgie, kam ir šīs tiesības: ikviens ES iedzīvotājs var lūgt, lai ombuds veic izmeklēšanu.

Eiropas Savienības pilsoņi var arī piedalīties Eiropas pilsoņu iniciatīvā.

Saskaņā ar šo iniciatīvu, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu, viens miljons pilsoņu no vismaz ceturtās daļas ES dalībvalstu var lūgt Eiropas Komisijai iesniegt ES tiesību akta priekšlikumu. Komisijai jāpārbauda, vai priekšlikums attiecas uz kādu no tās kompetences jomām.