Eiropas Parlamenta politiskās struktūras 

Eiropas Parlamentā ir dažādas politiskās struktūrvienības, kas ir atbildīgas par Parlamenta darbības un likumdošanas darba plānošanu, noteikumiem, kas jāievēro Parlamenta darbā, un administratīviem, ar personālu saistītiem un organizatoriskiem jautājumiem.

Priekšsēdētāju konference

Priekšsēdētāju konference ir Eiropas Parlamenta politiskā struktūrvienība, kuras pienākumos ir:

  • plānot EP darbu un likumdošanu;
  • noteikt komiteju un delegāciju pienākumus un sastāvu;
  • veidot attiecības ar citām Eiropas Savienības iestādēm, valstu parlamentiem un trešām valstīm.

Priekšsēdētāju konference sagatavot iestādes kalendāru un plenārsēžu darba kārtības, kā arī veic deputātu vietu sadali Parlamenta sēžu zāle.

Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Priekšsēdētāju konferences sanāksmēs piedalās arī  viens politiskajām grupām nepiederošo deputātu pārstāvis, taču viņam nav balsstiesību. Priekšsēdētāju konferences lēmumus pieņem ar konsensu vai ar svērto balsojumu atbilstoši katras politiskās grupas lielumam.

Priekšsēdētāju konference pilda pienākumus, kurus tai nosaka Reglaments. Tā organizē Eiropas Parlamenta un tā struktūrvienību darbu. Ar to apspriežas visos jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu un attiecībām ar citām Eiropas savienības struktūrvienībām un iestādēm. Priekšsēdētāju konference parasti sanāk divas reizes mēnesī. Tās sanāksmes nav publiski pieejamas.

Priekšsēdētāju konferences sanāksmju protokolus tulko visās oficiālajās valodās, drukā un izdala deputātiem. Deputāti var uzdot jautājumus par Priekšsēdētāju konferences darbību.

Ārpus plenārsēžu darba laika deputāti var apmainīties viedokļiem ar uzaicinātajām personām vai laicīgi iepazīties ar ierosinājumiem, ko iesniegusi Eiropas Komisija.

Prezidijs 

Prezidijs ir Eiropas Parlamenta vadības struktūrvienība. Tā atbild par Eiropas Parlamenta provizoriskā budžeta projekta iestrādes sagatavošanu un visu administratīvo, personāla un organizatorisko jautājumu kārtošanu.

Prezidijā ietilpst Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, 14 priekšsēdētāja vietnieki un 5 kvestori, kurus Parlaments ievēlē uz divarpus gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem. Ja, pieņemot lēmumus Prezidijā, ir vienāds balsu sadalījums, Parlamenta priekšsēdētāja balss ir izšķirošā. Kvestoriem Prezidijā ir viena konsultatīva balss.

Prezidijs veic dažādus administratīvus un finansiālus Parlamenta uzdevumus. Tas atbild par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta iekšējo darbību. Tas apstrādā pieprasījumus plenārsēžu rīkošanai, tas var atļaut rīkot komiteju un delegāciju sanāksmes ārpus parastajām darba vietām, kā arī sagatavo Parlamenta provizorisko budžeta projektu. Tas ieceļ Parlamenta Ģenerālsekretāru, kas vada Parlamenta administratīvos dienestus un nosaka Ģenerālsekretariāta sastāvu un struktūru. Prezidijs parasti sanāk divas reizes mēnesī.

Prezidija sanāksmju protokolus tulko oficiālajās valodās, drukā un izdala visiem deputātiem. Deputāti var uzdot jautājumus par Prezidija darbību.

Prezidijs lemj par Eiropas Parlamentā pārstāvētajām partijām piešķirtā finansējuma apjomu.

Kvestoru kolēģija

Kvestoru kolēģija ir Eiropas Parlamenta struktūrvienība, kas atbild par administratīviem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus un viņu darba apstākļus.

Kvestoru kolēģiju veido 5 dalībnieki, kuri sanāk kopā Prezidijā. Pēc priekšsēdētāja un 14 viceprezidentu ievēlēšanas, Eiropas Parlaments ievēl kvestorus. Kvestorus ievēl ar balsu vairākumu aizklātā balsojumā trīs kārtās: pirmajās divās kārtās ir nepieciešams absolūtais nodoto balsu vairākums, pēdējā kārtā pietiek ar relatīvu vairākumu. Kvestorus ievēl uz divarpus gadiem, un tiem ir padomdevēja balss Prezidijā.

Kvestori ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus, piemēram, telpu nodrošinājumu un vispārējiem pakalpojumiem. Viņi var iesniegt grozījumus vai tekstus jaunā redakcijā visiem Prezidija pieņemtajiem noteikumiem. Parasti kvestori sanāk reizi mēnesī.

Deputāti var uzdot jautājumus par kvestoru darbību.

Komiteju priekšsēdētāju konference

Komiteju priekšsēdētāju konference ir Eiropas Parlamenta politiska struktūra, kas palīdz nodrošināt labāku sadarbību starp dažādām Parlamenta komitejām.

Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu Parlamenta pastāvīgo vai pagaidu komiteju priekšsēdētāji. Tā ievēl savu priekšsēdētāju. Komiteju priekšsēdētāju konference parasti sanāk kopā reizi mēnesī plenārsesijas laikā Strasbūrā.

Komiteju priekšsēdētāju konference var iesniegt priekšlikumus Priekšsēdētāju konferencei par komiteju darbu un dienas kārtības sagatavošanu sesiju laikā. Strīdu gadījumos starp komitejām, tā var arī konsultēt Priekšsēdētāju konferenci. Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt noteiktus uzdevumus Komiteju priekšsēdētāju konferencei.

Delegāciju priekšsēdētāju konference

Delegāciju priekšsēdētāju konference kā politiska Eiropas Parlamenta struktūrvienība regulāri pārbauda visu ar parlamentu sadarbības delegācijām un jaukto parlamentāro komiteju delegācijām saistīto lietu sekmīgu norisi.

Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu parlamentu sadarbības pastāvīgo delegāciju priekšsēdētāji. Tā ievēl savu priekšsēdētāju.

Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu. Delegāciju priekšsēdētāju konference sagatavo gada kalendārā plāna projektu, parlamentu sadarbības tikšanās un jaukto Parlamenta komiteju sanāksmes. Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt noteiktus uzdevumus Delegāciju priekšsēdētāju konferencei.