Veuillez remplir ce champ

Īsumā

Izpratne par Eiropas Parlamenta delegācijām

Eiropas Parlamenta delegācijas ir oficiālas Eiropas Parlamenta deputātu grupas, kas veido un padziļina attiecības ar trešo valstu parlamentiem, reģioniem un organizācijām.

Tādējādi delegācijas veido galveno Parlamenta saikni ar citām likumdošanas iestādēm gan Eiropā, gan ārvalstīs.

Delegācijas savā darbā kopā ar Parlamenta komitejām un Eiropas Parlamenta deputātiem, sniedzot atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām ārpus ES robežām, stiprina Eiropas Parlamenta nostājas.

Ar regulārām diskusijām īstenojot parlamentāro diplomātiju, delegācijas arī popularizē ES kopumā un mudina partnerus ievērot ES vērtības un intereses.

Parlamentu sadarbības sanāksmes

Delegācijas organizē parlamentu sadarbības sanāksmes ar vēlētiem pārstāvjiem no valstīm ārpus ES. Tas dod partneriem iespēju klātienē apspriest dažādus jautājumus.

Šīs sanāksmes parasti notiek reizi vai divas gadā un ilgst dažas stundas vai dienas.

Tās pamīšus notiek vairākās vietās: rīkojot pirmo sanāksmi, EP deputāti dosies uz citu parlamentu ārpus ES; rīkojot nākamo sanāksmi -- EP delegācija uzņems savus viesus Eiropas Parlamentā.

Ja EP deputāti uz šīm sanāksmēm dodas ārpus ES, viņi cenšas tikties arī ar cilvēkiem ārpus uzņemošā parlamenta un apmeklē ES finansētus projektus.

Diskusijas Briselē un Strasbūrā

Delegācijas rīko sanāksmes arī Briselē un Strasbūrā, atsevišķi vai kopā ar citām delegācijām vai komitejām.

Šīs īsās sanāksmes ļauj delegācijām plānot parlamentu sadarbības sanāksmes un apspriest situāciju partnervalstīs.

Delegācijas bieži uzaicina ārējus viesus, lai tie uzstātos un apmainītos viedokļiem ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Daudzi runātāji strādā citās ES iestādēs, visbiežāk Eiropas Komisijā vai ES diplomātiskajā dienestā, vai arī vēstniecībās, vai universitātēs.

Delegācijas dažkārt uzaicina personas, kuru viedokļi citādi netiktu uzklausīti: piemēram, politiskās opozīcijas locekļus vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

44 pastāvīgās delegācijas

Eiropas Parlamentā pašlaik ir 44 pastāvīgās delegācijas.

Šis skaits tika noteikts ar lēmumu par parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās parlamentārajās komitejās un delegāciju parlamentārās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaitu.

Šajā lēmumā, ko pieņēma 2019. gada aprīlī, bija uzskaitītas delegācijas, kas darbosies devītā Parlamenta sasaukumā (2019-2024), un tās tika sagrupētas reģionos.

Delegāciju sadarbības valstu skaits katrā konkrētajā sasaukumā var būt visai atšķirīgs. Piemēram, septītajā Parlamenta sasaukumā (2009-2014) tikai viena delegācija strādāja ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni un Kosovu. Kopš 2014. gada vidus ar šīm valstīm strādā četras atsevišķas delegācijas.

Parlaments var jebkurā laikā arī pieņemt lēmumu nosūtīt oficiālas Eiropas Parlamenta deputātu grupas uz trešām valstīm, lai reaģētu uz politiskām norisēm vai piedalītos konferencēs vai citos pasākumos.

Sastāvs

Visām delegācijām ir vienāda struktūra -- priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki, kurus ievēlē delegācijas locekļi.

Visus delegācijas locekļus izvirza Parlamenta politiskās grupas, un kopējais katras delegācijas sastāvs atspoguļo vispārējo Parlamenta politisko līdzsvaru.

Ikviens EP deputāts ir kādas pastāvīgās delegācijas loceklis. Daži deputāti piedalās vairāku delegāciju darbā.

Lielākās delegācijas parasti ir tās, kas piedalās parlamentārajās asamblejās, kurās tiekas vairāki parlamenti.

Piemēram, Eiropas Parlamenta delegācijas forumā, kas notiek divreiz gadā un pulcē visus Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas parlamentus, piedalās 78 EP deputāti.

Tomēr šāda liela delegācija ir neparasta. Lielākajā daļā Parlamenta delegāciju ir 20 vai mazāk deputātu. Mazākajās delegācijās ir tikai 8 locekļi.

Reglaments

Delegācijām ir jāievēro stingri noteikumi, kas izklāstīti vairākos dokumentos un lēmumos.

Divi no Parlamenta oficiālajiem Reglamenta pantiem ir vērsti uz delegācijām. Turklāt arī daudzi komiteju noteikumi attiecas uz delegācijām.

Dažas procedūras ir precizētas arī Eiropas Parlamenta jaunākajā lēmumā par delegāciju skaitu. Komiteju un delegāciju koordinācija, tostarp braucienu laikā, ir sīki izklāstīta lēmumā.

Izsmeļoši noteikumi delegācijām ir izklāstīti oficiālā dokumentā "Īstenošanas noteikumi, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības".

Tajā ir noteikts Parlamenta delegāciju vispārējais mērķis: "[...] uzturēt un attīstīt sakarus ar to valstu parlamentiem, kuras tradicionāli ir Eiropas Savienības partneri, un [...] sniegt ieguldījumu to vērtību sekmēšanā [...], kas ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā."

Noteikumos arī aprakstīts, kā Parlamenta delegācijām būtu jāievēro Parlamenta nostāja un standarti.

Citos pantos ir izklāstīts, kuri EP deputāti var pievienoties delegācijas braucieniem ārpus ES. Lai samazinātu izmaksas, braucienu dalībnieku skaits tiek stingri kontrolēts, nosakot, ka katram braucienam nepieciešama iepriekšēja atļauja.

Attiecības ar komitejām

Eiropas Parlamentam ir trīs pilnas komitejas un divas apakškomitejas, kuru darbs ir galvenokārt vērsts uz darbībām ārpus ES ("ārējie darījumi"). Šīm komitejām ir īpaši nozīmīgas attiecības ar delegācijām.

Komitejas un delegācijas informē cita citu par savām sanāksmēm un diskusijām un aicina savus locekļus iesaistīties darba procesā un pienākumu izpildē, tostarp braucienos ārpus ES.

Dažādu komiteju vidū Ārlietu komitejai (AFET) ir ļoti svarīga loma attiecībā uz delegācijām. Šī komiteja koordinē delegācijas darbu un nodrošina to politisku pārraudzību ne tikai attiecībā uz pastāvīgajām delegācijām, bet arī visiem EP deputātiem, kuri dodas oficiālos Parlamenta darba braucienos uz valstīm ārpus ES.

Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) sadarbojas ar visām delegācijām, ja darba kārtība attiecas uz starptautiskiem ekonomikas un tirdzniecības jautājumiem. Delegācija, kas strādā ar CARIFORUM ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, ir īpaši cieši saistīta ar INTA komiteju.

Visbeidzot, Attīstības komiteja (DEVE) koordinē delegācijas, kas darbojas attīstības jautājumu jomā. Delegācija Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā ir viena no daudzajām delegācijām, kas strādā kopā ar DEVE komiteju.

Pirms kāda no delegācijām tiekas ar pārstāvjiem, kas ievēlēti ārpus ES, komitejas ierosina politiskos tematus, kurus delegācija varētu izskatīt vai kuriem būtu jāpievēršas. Pēc sanāksmes delegācijas priekšsēdētājs sniedz ziņojumu AFET komitejai.

Darbs demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā

Daudzas delegācijas iesaista savā darbā arī Eiropas Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu (DEG). Šī struktūrvienība, ko vada AFET un DEVE komiteju priekšsēdētāji, pārrauga Parlamenta centienus stiprināt demokrātiju un cilvēktiesības ārpus ES.

Viena no grupas galvenajām darbībām ir vēlēšanu novērošanas misiju organizēšana.

EP deputāti gadā 10 līdz 12 reizes dodas uz trešām valstīm, lai novērotu balsošanas procesus. Viņu pieredze kā ievēlētajiem pārstāvjiem palielina viņu vērtējumu politisko ticamību.

Citu DEG pārraudzīto projektu mērķis ir palīdzēt parlamentiem trešās valstīs kļūt stiprākiem un pilnībā īstenot savu potenciālu.

Sadraudzības grupas un citi neoficiāli grupējumi

Dažkārt EP deputāti veido neoficiālus grupējumus, lai apspriestu attiecības ar trešām valstīm.

Šīs sadraudzības grupas, ko dažkārt sponsorē lobisti vai ārvalstu valdības, nav oficiālas Eiropas Parlamenta organizācijas.

Ja šīs grupas ceļo uz ārvalstīm, tām nav oficiāla statusa, un tādēļ vietējie ES biroji tām nesniedz palīdzību, ko tie piedāvā pastāvīgajām delegācijām. Šīs grupas nesaskaņo savu darbību ar komitejām un nevar izteikties Parlamenta vārdā.

Deputātiem, kuri piedalās šajās grupās, ir pienākums būt pārredzamiem attiecībā uz savu statusu un izvairīties no iejaukšanās Parlamenta oficiālo struktūrvienību darbā.

EP delegācijas – pasaules līmeņa dalībnieki © European Parliament

Delegācijas apraksts un kompetence

Delegācijasuztur un attīsta Parlamenta starptautiskos sakarus un veicina EiropasSavienības lomas nostiprināšanos un redzamību pasaulē.

Tādēļdelegāciju darbības mērķis ir, no vienas puses, uzturēt un attīstīt sakarus arto valstu parlamentiem, kuras tradicionāli ir Eiropas Savienības partneri, un,no otras puses, sniegt ieguldījumu to vērtību sekmēšanā trešās valstīs, kas irEiropas Savienības dibināšanas pamatā, t. i., brīvības, demokrātijas,cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principi (ESlīguma 6. pants).

Parlamentastarptautiskos sakarus reglamentē starptautisko publisko tiesību principi.

Parlamentastarptautisko sakaru mērķis ir pēc iespējas un vajadzības gadījumā veicinātstarptautisko attiecību parlamentāro dimensiju.

(3. pants-- Delegāciju darbu regulējošie principi, ko Priekšsēdētāju konference pieņēma2015. gada 29. oktobrī)