ES finansētā programma “ROMACT” nodrošina pārtiku un higiēnas preces 15 000 romu kopienas pārstāvjiem Bulgārijā un Rumānijā. Turklāt šīs programmas ietvaros cilvēki vairāk nekā 30 pilsētās tiek informēti par to, kā koronavīrusa uzliesmojuma laikā palikt drošībā un kā nepieciešamības gadījumā saņemt neatliekamo palīdzību. Vietējie aktīvisti palīdzēja apzināt visneaizsargātākās ģimenes, un tika darīts viss, lai apgādātu šos sabiedrības locekļus ar pirmās nepieciešamības precēm. Šenaja Andrejeva no organizācijas “@romactbulgaria” darbojas grupā, kas palīdz izdalīt preces cilvēkiem, kuriem šajos grūtajos laikos tās visvairāk vajadzīgas. Visā Eiropā cilvēki iesaistās līdzīgās iniciatīvās kā Šenaja, palīdzēdami neaizsargātām un izolētām kopienām cīnīties pret koronavīrusu. Tā viņi uztur vietējo kopienu labklājību, aizsargā cilvēktiesības un uzlabo romu tautības cilvēku iekļautību.

Cilvēki, kas Eiropai palīdz pārvarēt koronavīrusa krīzi, saņēmuši daudz aplausu. Tomēr viņu nenogurstošais darbs liek aizdomāties par vēl kādu problēmu. Vai ir kāds, kas var glābt pašus glābējus? Bulgārijā ir sākta iedvesmojoša iniciatīva #SaveTheSaviors (#GlābGlābējus). “Mēs vēlamies, lai sociālajiem uzņēmumiem, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti, vientuļajām mātēm, bēgļiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, izdotos pārvarēt krīzi. Mēs vēlamies, lai viņi turpinātu glābt dzīvības arī pēc tam, kad Covid-19 būs pagātnē,” saka Bulgārijas Bezpeļņas tiesību centra pārstāvji. Viņu iniciatīva palīdz pieciem lielākajiem sociālajiem uzņēmumiem — tā palīdz darbiniekiem saglabāt darbu, novērš šo uzņēmumu bankrotu un paplašina to darbības jomu. “Pateicoties mūsu kampaņai, par šiem uzņēmumiem un to problēmām uzzināja vairāk nekā 100 000 cilvēku. Tādā veidā izdevās saglābt 47 darbvietas un palīdzēt simtiem cilvēku. Svarīgākais ir tas, ka ir mainījusies cilvēku attieksme pret neaizsargātiem cilvēkiem,” ar gandarījumu stāsta grupas pārstāvji.

Visā Eiropā medicīnas darbinieki dienu un nakti turpina strādāt, cīnoties ar koronavīrusa krīzi, un cilvēki meklē arvien radošākus veidus, kā palīdzēt cits citam. Momčils un citi brīvprātīgie dezinficēja visas Pirogova slimnīcas ēkas: katru palātu, katru koridoru un katru kāpņutelpu. Viņš nolēma iesaistīties, jo nevarēja vienkārši turpināt vērot notiekošo, pašam nedodot nekādu ieguldījumu. “Kad sākās krīze, sapratu, ka man kaut kā jāpalīdz. Es nevarēju vienkārši sēdēt mājās.” Tā kā viņš nevarēja turpināt īstenot savas līdzšinējās nodarbes, viņš nolēma iet palīgā citiem. Medicīnas iestādēs strādājošie nepārtraukti ir pakļauti inficēšanās riskam, tomēr tas viņu neaizkavēja. Momčils uzskata, ka, lai gan situācija ir diezgan biedējoša, mēs tomēr varam rīkoties kā draugi, kas plecu pie pleca cīnās par kopīgu mērķi. “Viens cilvēks var paveikt tik tiešām daudz neatkarīgi no viņa nodarbošanās, vecuma vai pārliecības. Un to var jebkurš no mums, tas vari būt tu!” saka viņš.

Martā Todors sāka Bulgārijas hakatonu “Hack the Crisis”, lai palīdzētu meklēt risinājumus pandēmijas daudzajām izraisītajām problēmām. Šajā iniciatīvā iesaistījās 850 cilvēku, un tajā dzima 111 ideju krīzes seku mazināšanai. Iniciatīvas projektiem ir trīs galvenie mērķi: dzīvību glābšana, kopienu glābšana un uzņēmumu glābšana. Aprīļa beigas ievadīja iniciatīvas otro posmu, kas nozīmē, ka drīz sāksies 30 par labākajiem atzīto projektu realizēšana, kā arī tiks izraudzīti jauni projekti, ko realizēt nākamajos posmos. Lai gan idejas ierosinātājs bija Todors, hakatonu nebūtu bijis iespējams realizēt bez daudzo Bulgārijas uzņēmēju un darbinieku neticami lielā atbalsta. Visi šie cilvēki, neprasot nekādu atalgojumu, ieguldīja savu laiku un pūles, rūpējoties par to, lai projekts izdotos.

Pirmajās dienās pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Bulgārijā Valsts jaunatnes forums sāka kampaņu #TimeForYou. Kampaņa popularizē ideju, ka jauniešiem savu mājās pavadīto laiku vajadzētu izmantot prasmju un zināšanu uzlabošanai. Lai šo ideju palīdzētu īstenot, pasniedzēji, absolventi, foruma valdes locekļi un citi dalībnieki kopīgiem spēkiem izveidoja bezmaksas tīmekļseminārus par jauniešiem aktuālām tēmām. Viens no semināru tematiem bija “Jauniešu garīgā veselība sociālās nošķirtības laikā”, un nākotnē paredzēts veidot seminārus par tādiem tematiem kā jauniešu darbs digitālajā jomā, jauniešu iekļaušana un jauniešu telpa.

Pēc tam, kad tika ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, populārā Bulgārijas bērnu grupa Bon-Bon, pašiem dalībniekiem atrodoties mājās, nolēma ierakstīt Maikla Džeksona dziesmu “Earth Song” un vienlaikus mudināt cilvēkus palikt mājās. Projektā piedalījās vairāk nekā 90 tagadējo un bijušo grupas dalībnieku. Ieraksta laikā viņi atradās dažādās Eiropas malās, tomēr ar savu kopdarbu viņi parādīja, ka, neraugoties uz fizisko nošķirtību, mēs varam turēties kopā. Ierakstu var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=97WX-CMKu9E.