2020. gada janvārī Jasmīna ar draugiem sāka projektu “Freshtable”. Tā koncepcijas pamatā ir veselīgu, bioloģisku un ilgtspējīgu maltīšu gatavošana, kuras klienti var saņemt līdznešanai konkrētā laikā un vietā. Projekta iniciatori tobrīd nemaz nenojauta, ka, sākoties Covid-19 pandēmijai, pieaugs vajadzība pēc līdzīgām iniciatīvām. Pandēmijas laikā “Freshtable” deva darbu bēgļiem un pat sāka piegādāt bezmaksas maltītes vecākiem cilvēkiem, kurus krīze bija skārusi vissmagāk. “Mēs visādos veidos centāmies atbalstīt neaizsargātos cilvēkus,” skaidro Jasmīna. “Maijā mēs sākām kampaņu “Share A Meal” — dāvājām bezmaksas maltītes grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Galvenokārt centāmies palīdzēt sieviešu patversmēm un mazāk aizsargātām daudzbērnu ģimenēm Roterdamā. Mēs vēlamies turpināt palīdzēt pēc iespējas visiem. Klienti pie mums var iegādāties maltīti arī kādam citam grūtībās nonākušam cilvēkam.” “Freshtable” saņēma ES finansējumu no Eiropas Solidaritātes korpusa. Šī iniciatīva piedāvā jauniešiem iespējas strādāt brīvprātīgo darbu vai solidaritātes projektos.

Pateicoties ES atbalstam, Eindhovenas Tehniskās universitātes profesors Mārtens Merkss ir izstrādājis jaunu ātrās testēšanas metodi, kas ļauj konstatēt vīrusu antivielas asinīs, izmantojot fluorescējošus proteīnus. Patlaban viņš strādā pie tā, lai šo pašu metodi izmantotu koronavīrusa testēšanā. Profesora Merksa īstenotās pieejas priekšrocība ir tā, ka izmeklējumu iespējams veikt tieši asins paraugā un signāla uztveršanai pietiek ar viedtālruņa kameru. Projekta ietvaros iecerēts izstrādāt arī papīra teststrēmeli, kurā būtu integrēti tie paši testēšanas komponenti. Profesors Merkss to dēvē par tumsā starojošo papīra diagnostiku. Ja organismā tiek konstatētas vīrusa antivielas, tas nozīmē, ka cilvēks attiecīgo slimību jau izslimojis vai bijis pakļauts vīrusa iedarbībai. To zināt varētu būt ļoti noderīgi, lai ierobežotu tādu slimību kā Covid-19 izplatību. Tāpēc šāda ātra antivielu noteikšana ir svarīga ne vien tiem, kuri strādā ar riskam pakļautiem cilvēkiem, bet arī mums visiem — piemēram, lai izlemtu, vai doties ciemos pie tuviniekiem, kuri ir augsta riska grupā, vai plānot atgriešanos darbā.

Eiropas labākie zinātnieki liek kopā prātus, lai apkarotu koronavīrusa izplatīšanos un sagatavotos turpmākām pandēmijām. Roterdamas Erasma universitātes Medicīnas centra Virusoloģijas departamenta vadītāja profesore Mariona Kopmansa savu darba mūžu ir veltījusi tam, lai izprastu Covid-19 vīrusam līdzīgus vīrusus. Profesore Kopmansa uzskata, ka nākotnē šādi vīrusu uzliesmojumi, kādu piedzīvojam patlaban, kļūs biežāki, jo pasaulē pieaug iedzīvotāju skaits, mainās klimats un zemes izmantošanas veidi. Tāpēc viņa vēlas panākt, lai mēs būtu labāk sagatavoti šādām situācijām. Reaģējot uz koronavīrusa uzliesmojumu, profesores darba grupa, izmantojot vīrusa ģenētiskos datus, rada līdzekļus, kas izmantojami cīņā pret vīrusu. Tostarp tiek izstrādāti ātrās diagnostikas testi, kas varētu palīdzēt izprast, cik plaši vīruss izplatījies un vai iedzīvotāju vidū jau ir izveidojusies zināma imunitāte. Profesore Kopmansa ir arī starp tiem ekspertiem, kuri konsultē Eiropas Komisijas priekšsēdētāju U. fon der Leienu par Eiropas mēroga pasākumiem koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai un pārvaldībai.

ES iekšējās robežas varbūt ir slēgtas, tomēr kravas automobiļi turpina tās šķērsot. Vai zināji, ka Eiropā šiem kravas automobiļiem ir svarīga loma, jo tie pārvadā pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, kuras tiek izplatītas un pārdotas tālāk? Freds ir viens no tūkstošiem kravas automobiļu vadītāju, no kuriem mēs visi esam atkarīgi. Viņa smagais darbs uztur mūsu veikalu plauktus pilnus un apgādā slimnīcas ar dzīvībai svarīgu aprīkojumu. Krīzes laikā Freda braucienus pāri robežām atviegloja Eiropas Savienība. 23. martā Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atļaut visiem kravas transportlīdzekļiem iziet pārbaudes un veselības skrīningu 15 minūšu laikā. Tā arī nāca klajā ar padomiem par to, kā transporta nozares darbiniekus vislabāk aizsargāt no Covid­19.

Annīke Otena ir skolotāja “De Bron” pamatskolā Neienslēkā. Viņai radās ideja, kā ierobežojumus, kuru dēļ bērni spiesti palikt mājās, pārvērst par izdevību padarīt mācīšanos mājās efektīvāku gan vecākiem, gan bērniem. Tāpēc viņa izstrādāja pati savu tiešsaistes mācību metodi “Mācību izaicinājums”. Šī mājmācības metode guva panākumus visā valstī. Izmantojot spēles, saliekamattēlus un interaktīvus uzdevumus, ar šīs metodes palīdzību bērni apgūst valodas un aritmētiku. Piemēram, ar apelsīnu daiviņu palīdzību bērni iemācās izprast daļskaitļus, savukārt, vācot monētas, viņi iemācās skaitīt, bet valodu prasmes viņi attīsta, no virtuves skapja izvēloties visus produktus, kuru nosaukums sākas ar burtu “S”. “Facebook” un “Instagram” lapas “Learning Challenge” ir pieejamas tiešsaistē, un Annīke valodas un matemātikas uzdevumus tajos publicē četras reizes nedēļā. Uzdevumus dažkārt izmanto skolotāji visā valstī.

Mūsu bērni ir mūsu valstu un Eiropas nākotne. Tāpēc ir svarīgi, lai viņi saņemtu pienācīgu izglītību un audzināšanu. Klintons un citi skolotāji Nīderlandē rīko tiešsaistes fiziskās nodarbības, kurās var piedalīties bērni kopā ar saviem vecākiem. Tas ne tikai ļauj bērniem palikt aktīviem, bet arī vieno ģimeni. Tā kā izglītība ir daudzu cilvēku prioritāte, ES ir izveidojusi ikvienam pieejamus tiešsaistes materiālus. Laiks, ko pavadām mājās, var būt lieliska iespēja satuvināties ar ģimenes locekļiem, kā arī kopīgi izmēģināt jaunas aktivitātes. Daudzi skolotāji visā ES, tāpat kā Klintons, cenšas uzturēt skolēnu motivāciju turpināt mācīties un būt aktīviem.

Spirta dedzinātava Hooghoudt, kas atrodas Groningenā, Nīderlandē, ir ģimenes uzņēmums. Šis 1888. gadā dibinātais uzņēmums jau no pirmsākumiem juties piederīgs vietējai kopienai, tāpēc ģimene uzskatīja par savu pienākumu palīdzēt pilsētai cīnīties ar pandēmiju. Ideja nāca no meistara Frenka Leistras: redzot, cik grūti medicīnas speciālistiem ir tikt pie dezinfekcijas līdzekļiem, viņš nolēma tos sākt ražot spirta dedzinātavā. Pirmie pasūtītāji bija Groningenas neatliekamās palīdzības dienests un sociālās aprūpes centrs TSN, kas sniedz aprūpes pakalpojumus mājās. Ar uzņēmumu vēlas sadarboties arī Groningenas Universitātes Medicīnas centrs. Vēl nekad nepieredzētas krīzes laikā arī mums jārīkojas tā, kā nekad vēl neesam rīkojušies. 750 miljardus € vērtais ārkārtas stimulēšanas pasākumu kopums mazinās vīrusa ietekmi, savukārt 37 miljardus € lielais Eiropas Savienības finansējums jau palīdz glābt cilvēku dzīvības, darbvietas un uzņēmumus.

Jans ir ģimenes ārsts, kas uz maiņām strādā Leiderdorpas slimnīcas koronavīrusa nodaļā. Lai gan patlaban Janam un viņa kolēģiem darba slodze nav liela, viņi ir gatavi tam, ka nākamajās nedēļās tā ievērojami pieaugs. Atbalsts, kādu vietējie iedzīvotāji pauduši medicīnas darbiniekiem, ik vakaru aplaudējot no logiem un balkoniem, viņus no sirds aizkustina un dod viņiem drosmi stāties pretī gaidāmajām grūtībām. Mēs ne visi esam medicīnas speciālisti, taču paust savstarpēju solidaritāti pret citiem eiropiešiem var ikviens, turklāt tas dod uzmundrinājumu cilvēkiem, kas ar koronavīrusu cīnās frontes pašās pirmajās rindās.