Briselē, 2004. gada 18. Jūnijā
Parlamenta Priekšsēdēāja Pata KOKSA Uzruna Eiropadomes Sanāksmē
EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒANAS
ī ir pirmā Eiropadomes sanāksme pēc Eiropas Parlamenta vēlēanām, kas notika no 10. līdz 13. jūnijam un bija lielākais pārnacionālas, visu kontinentu aptveroas demokrātijas pārbaudījums, kāds jebkad īstenots Eiropā. Kā Parlamenta prieksēdētājam man jāatzīst, ka, neskatoties uz atseviķiem rezultātiem, vēlēanas sagādāja vilanos divējādā ziņā.
Pirmkārt, salīdzinoi zemā vēlētāju aktivitāte, kas bija tāda pati kā 1999. gadā (49%), kad Eiropas Savienībā bija 15 dalībvalstis, taču ar raksturīgu atturēanos vairumā jauno dalībvalstu (26%), apstiprina mūsu bažas, proti, daudziem ir grūti saistīt sevi ar ES un novērtēt tās patieso nozīmi savā ikdienas dzīvē.
Otrkārt, eiroskepticisma un dažkārt eirofobijas atbalsta pieaugums norāda, ka nelielas, tomēr nozīmīgas minoritātes vienaldzīgajai attieksmei pret Eiropas kopējo projektu ir tendence pāriet naidīgumā.
īs vēlēanas ir zaudēta iespēja. Pārāk daudz politisko partiju pievērsās nacionāliem jautājumiem vai personālijām. ajās Eiropas Parlamenta vēlēanās pietrūka paas Eiropas.
Politiskajiem līderiem tagad ir aktīvi jāiesaistās cīņā par Eiropas pilsoņu sirdīm un prātiem. Pretējā gadījumā negatīvās tendences kļūs spēcīgākas un mēs riskējam, ka Eiropas projekta attīstība apstāsies. Rezultāti sagādāja vilanos Eiropas Parlamentam, bet tie arī jāuztver kā brīdinājums visām Eiropas Savienības iestādēm. Tās valdības, kas, cerams, pēc īs nedēļas nogales sāks ratificēanas kampaņu, kurā paredzēts referendums, būs skaidri uztvēruas signālu mosties.
Tagad Eiropas valstsvīriem ir jāieņem nostāja par labu Eiropai. Mūsu Eiropas iecere mums jāizstāv valodā, ko saprot visi. Eiropai, kuru mēs atbalstām, ir jābūt jēgpilnai. Eiropa ir ne vien vislabākais valstu samierināanas piemērs visā pasaules vēsturē, bet tā nozīmē arī nodarbinātību, droību, uzlabotas infrastruktūras un augstus standartus vides aizsardzības jomā. Tā ir arī mūsu tautu ekonomiskā izaugsme, pārticība un droība. Ja mēs savus politiskos Eiropas mērķus saistīsim ar mūsu devumu pilsoņu labā, ja uzsvērsim Eiropas dimensiju jomās, kas viņiem rūp visvairāk (bezdarbs, terorisms, noziedzība, pensiju fondu nākotne, ekonomiskā attīstība un lauksaimniecības reforma, jo īpai jaunajās dalībvalstīs) mēs varam pavērst o tendenci pretējā virzienā un rosināt Eiropas entuziasmu, kura pagājuajā nedēļas nogalē pietrūka. Tas liek koncentrēties uz būtisko un rezultātiem.
**
BRĪVĪBAS, DROĪBAS UN TIESISKUMA TELPA; CĪŅA PRET TERORISMU
Runājot par to, ko cilvēki sagaida jomās, kurās Eiropai ir neapaubāma pievienotā vērība, ļoti liela nozīme ir kopīgas brīvības, droības un tiesiskuma telpas izveidei. Tāpēc odien es vēlētos atkārtot Eiropas Parlamenta 11. martā “Tamperes II” Eiropadomei izteikto aicinājumu izvērtēt pēdējo piecu gadu pieredzi, ņemot vērā gan nepilnības, gan sasniegumus, un odienas sanāksmē radīt impulsu jaunai darba kārtībai un vidēja termiņa programmai, kas uzsvērtu politisko steidzamību un paredzētu stratēģiju. Tāpēc īpai vēlos lūgt īs nozares Padomei, lai likumdoana ajā pilsoņiem svarīgajā jomā notiktu atklāti, nevis Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem aiz muguras, bet gan patiesi apspriežoties ar parlamentārieiem un veidojot ar viņiem dialogu.
PAPLAINĀANĀS
Savā secinājumu projektā prezidentūra pareizi izsver, ka Bulgārija un Rumānija ir daļa no Eiropas Savienības neatgriezeniskā piektās paplaināanās procesa. Eiropas Parlamenta vārdā es apsveicu abu valstu ievērojamos panākumus pievienoanās sarunās, jo seviķi visu sarunu sadaļu slēganu ar Bulgāriju onedēļ. Parlaments ir izteicis īpaas bažas par reformu gaitu Rumānijā. Ja Rumānija reformas neīstenos, tā var noķirties no paplaināanās procesa.
Parlaments jo īpai apsveic nodomu uzsākt pievienoanās sarunas ar Horvātiju 2005. gada sākumā. Kā Jūs, Prieksēdētāja kungs, norādāt savos secinājumos, Horvātijas pievienoanās otrā posma uzsākana palīdzēs radīt jaunu Eiropas perspektīvu Rietumbalkānu reģionam.
Attiecībā uz Turciju Eiropadome decembrī izlems, vai ir jānosaka datums sarunu uzsākanai. Eiropadome pienācīgi vadīsies no Komisijas ziņojuma, kas gaidāms oruden. Es tomēr ceru, ka Jūs ņemsiet vērā mūsu atzinību par Turcijas pastāvīgajiem centieniem reformu īstenoanā un Turcijas pozitīvo lomu Anana miera plāna sarunās un pēc tām. Jo īpai mēs Eiropas Parlamentā priecājamies par Leilas Zanas, mūsu Saharova balvas laureātes, atbrīvoanu.
**
odien es jūs uzrunāju trīspadsmito reizi kop manu Eiropas Parlamenta prieksēdētāja pilnvaru sākuma, un tā ir arī pēdējā. Manuprāt, ajā laikā Eiropas Parlaments ir apliecinājis sevi kā nobriedušu un uzticamu Padomes un Komisijas partneri likumdoanā un vienmēr ir uzsvēris politisko aspektu prioritāti.
Ilgāk nekā piecus gadus Eiropas Parlaments ir veicis savu institucionālo pienākumu, efektīvi un atbildīgi izmantojot savas likumdoanas pilnvaras. Pēdējos piecos gados ir sekmīgi pabeigtas 403 koplēmuma procedūras un 86 samierināanas sarunu kārtas - divarpus reižu vairāk nekā iepriekējā piecu gadu periodā. Netika pieņemti tikai divi prieklikumi - Uzņēmumu apvienoanas direktīva 2001. gadā un Ostu pakalpojumu direktīva 2003. gadā.
Skaidri redzams, ka Parlaments nav pieprasījis visas savas parlamentārās tiesības. Gandrīz tredaļa procedūru noritēja paātrināti, nostāju pieņemot pirmajā lasījumā, taču pusē procedūru vienoanās ir panākta un noslēgta otrajā lasījumā - “pirmssamierināanas” stadijā, tikai vienu piektdaļu prieklikumu atstājot īstai samierināanas procedūrai. Vispārināti vērtējot, Parlaments un Padome likumdoanu izmantoja politiski, ar stingru kopības izjūtu un stratēģisku pieeju.
Uzrunājot jūs pirmoreiz - Barselonā, es teicu, ka jāpārvar pilsoņu uzticības krīze. Visuzskatāmāk ī aktualitāte jūtama, vērtējot Lisabonā izstrādātos plānus - mūsu darbu nesaskaņa ar vārdiem rada aubas par veikumu kopumā. Man ir prieks jums ziņot, ka Parlaments pilnvaru laikā ir izpildījis savus solījumus par 100% un apliecinājis gatavību veikt pienākumus likumdoanas jomā un rīkoties bez vilcināanās. Pateicoties jūsu sadarbībai, kā arī Īrijas prezidentūrai, Parlaments spēja pabeigt savu darbu rekorda cienīgā “katapultēanās ātrumā”. Mēs nedrīkstam atslābināties.
Jūs atceraties, ka es ierosināju (arī tas notika Barselonā) izstrādāt Starpiestāžu nolīgumu par likumdoanas uzlaboanu, un mēs esam to panākui, nosakot pamatnostādņu kopumu, kā padarīt o darbu efektīvāku un panākt lielāku pārredzamību, mums kopīgi veidojot Eiropas tiesību aktus. Mūsu tiesību aktu kvalitāte ir būtiski nozīmīga. Izstrādātais nolīgums mums tagad jāīsteno.
Pirmkārt, esmu pārliecināts, ka mums ātrāk, nevis ar tādu vilcināanos kā patlaban, jāķeras pie tiesību aktu konsolidācijas un vienkāroanas, jāatrod sevī politiskā griba un jānodroina resursi, lai rūpīgi izvērtētu tiesību aktu smagnējo kopumu. Mums jāizstrādā visu triju iestāžu - Padomes, Parlamenta un Komisijas - kopīga un prioritāra programma ar precīzu grafiku. Tajā jābūt atspoguļotiem mērķiem, ko mēs esam noteikui, - tiesību aktu vienkārība, skaidrība un noteiktība.
Otrkārt, mums nopietni jāizvērtē nolīgumā paredzētās likumdoanas alternatīvas. Protams, darbības Eiropas līmenī ir jāreglamentē, taču tas jādara efektīvāk un mazāk. Tas ir jautājums par subsidiaritāti, par ko mūsu iestādes var vienoties, tomēr tas skar arī konkurētspēju. Mēs noteikti nevēlamies, ka nevajadzīgi noteikumi un ierobežojumi palēnina izaugsmi, ja ir iespējams atrast reālas un elastīgas alternatīvas.
Trekārt, mums pēc iespējas ātrāk jāvienojas par kopīgiem kritērijiem un kopīgu metodoloģiju likumdoanas procedūras ietekmes novērtēanai, lai precīzāk noteiktu, kā mūsu lēmumi nodarbinātības, konkurētspējas un vides jomā ietekmē budžetu un ekonomiku. Un vēlreiz uzsveru - ja mums nebūs gribas un resursu uzdevuma izpildei, cietīs izstrādāto tiesību aktu kvalitāte un galu galā tas arī kaitēs Eiropas pilsoņu interesēm.
Mums vairākās sabiedriskās politikas jomās no slavējamiem lielisku nodomu paziņojumiem ir jāpārorientējas uz praktiskiem rezultātiem. Vēl pārāk bieži mūsu politiskie centieni atķiras no mūsu iespējām un politiskās gatavības rīkoties. Nākamajai Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam svarīgākie uzdevumi ir koncentrēties uz būtiskāko un pievērst galveno uzmanību praktiskai rīcībai. Šo uzdevumu būs daudz vieglāk īstenot, atkal cenoties Eiropas kopējo mērķi izskaidrot saprotamā valodā.
Informējot plaāku sabiedrību un īstenojot kampaņas, mums pirmām kārtām jārunā par Eiropu, kurai ir reāla nozīme. Mums jārunā par Eiropu kā vērtību, neierobežojot sevi tikai ar kādu tīri pragmatisku aspektu - Eiropa kā tirgus vai kopējās lauksaimniecības politikas peripetijas -, lai cik svarīgi ie aspekti būtu. Mums jārunā ar cilvēkiem par mūsu uzticību plurālistiskai demokrātijai un par to, ka is princips Eiropā ir vissvarīgākais.
Mēs esam radījui jaunu Eiropas pieeju. Mums nav jāvairās to plaāk izmantot pasaules mērogā, kur intereses ir tik daudzķautņainas.
is mūsu vērtībām atbilstoais prioritāu saraksts liek mums uzsvērt, ka jaunā Eiropas saskaņa jāatrod un jāattīsta kopīgi. Tas ir jaunais virziens. Tas ir solis, lai sekmētu saskaņu, kas sniedzas tālāk par Eiropas robežām. Esmu pārliecināts, ka jaunā Eiropa, kuras spēks ir pārbaudītas vērtības, kuras uzmanības centrā ir skaidri noteiktas intereses, kurai ir lielāka rīcībspēja un kuras spēka avots ir kopēja politiskā griba un redzējums, ir gatava risināt jaunā gadsimta pasaules mēroga problēmas.
ai Eiropadomei ir viens galvenais uzdevums - vienoties par labu konstitūciju, kas beidzot pieliks punktu mūsu ieilguajai institucionālajai introspekcijai, taču vienlaikus ir jāapņemas iegūt ratifikācijai nepiecieamo sabiedrības atbalstu un jāatjaunina ES iestādes, it īpai Komisija pēc vēlēanām. Tā ir mūsu kvēlākā vēlēanās, lai jūs ajā sanāksmē sasniegtu o mērķi. Eiroskeptiķiem un tiem, kas apauba mūsu nodoma noteiktību, tas būs visnopietnākais signāls - Eiropa ir nopietni ķērusies pie darba; tā ir darboties spējīga 25 valstu Eiropa.