skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Drošība, nodarbinātība, digitālais tirgus – Latvija iepazīstina EP deputātus ar prezidentūras prioritātēm

14/01/2015

Trešdien, 14. janvārī, Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma Eiropas Parlamenta plenārsesijā pirmo reizi "starmešu gaismā", visas Eiropas iedzīvotāju un viņu tieši vēlētā likumdevēja priekšā, iepazīstinātu ar Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm un tās pamatotu. Ņemot vērā nesenos terora aktus Francijā, Straujuma uzvēra, ka ir svarīgi aizstāvēt Eiropas vērtības. Debatēs deputāti atzinīgi novērtēja apņemšanos strādāt pie pasažieru datu reģistra ar mērķi uzlabot drošību. Viņi arī uzsvēra nepieciešamību strādāt pie ieguldījumiem un ekonomikas izaugsmes, kā arī pie vienotā digitālā tirgus izveides.

Atklājot debates, Laimdota Straujuma paziņoja, ka trīs galvenie Latvijas prezidentūras prioritāšu virzieni ir konkurētspējīga, digitāla un pasaulē iesaistīta Eiropa. “ Mūsu mērķis ir nosargāt Eiropas vērtības, brīvības, drošības, tiesiskuma un savstarpējās tolerances telpu, kas raksturo Eiropu pasaulē.” Viņa apņēmās stiprināt arī Eiropas Parlamenta un Padomes sadarbību un veidot saskaņotu darba kārtību.

Junkers: Eiropas Komisija pilnībā atbalsta Latvijas programmu

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja: “Tas, ka Latvija uzsāk prezidentūru Eiropas Savienībā un varēs noteikt tās likteni, ir brīnums. Latvijas  prezidentūra simbolizē samierināšanos starp dažādām varām Eiropā. Latvijai izdevās izbēgt no vēstures diktāta, izmainīt vēsturi un parādīt visai Eiropai un pasaulei, ko tā spēj.” Viņš norādīja, ka Eiropas Komisija pilnībā atbalsta Latvijas prezidentūras programmu, īpaši pievēršoties "digitālās Eiropas" sadaļai, un aicināja palīdzēt strauji pieņemt stratēģisko investīciju plānu.

Vēbers (Eiropas Tautas partija): Eiropa ir labās rokās

Manfrēds Vēbers (Manfred Weber, EPP, Vācija) norādīja, ka "Latvija ir piemērs mums visiem. Tā ir jauna valsts, kas ir cīnījusies par brīvību un demokrātiju un zina, cik vērtīga ir vārda un preses brīvība, un ka tās nav pašsaprotamas. Pirms dažām dienām Parīzē šīs vērtības tika no jauna apšaubītas. Mēs ceram, ka Latvijas prezidentūra spēs tās aizstāvēt".

Viņš arī atgādināja, ka 2008.gadā Latvija piedzīvoja 14% ekonomikas lejupslīdi, bet "jau šobrīd ekonomikas rādītāji liecina par izaugsmi un bezdarba samazināšanos".

"Latvijas piemērs dod cerību, ka arī mēs spēsim sev uzbūvēt spožu nākotni". Viņš arī apsolīja Straujumai savas politiskās grupas atbalstu attiecībā uz pasažieru datu reģistru un pasākumiem ekonomiskas izaugsmes un darbavietu veicināšanai. "Uzskatu, ka prioritātes ir pareizi uzstādītas un Eiropa ir labās rokās", viņš teica par Straujumas prezentēto darba programmu.

Pitella (Sociālisti un Demokrāti): nedrīkst vājināt Šengenu

Džianni Pitella (Gianni Pittella, S&D, Itālija) norādīja, ka Latvija pārņem prezidentūru ļoti izšķirīgā laikā - "cerību, bet arī baiļu laikā". "No lēmumiem, kurus mēs tagad kopā pieņemsim, atkarīgs vai sabiedrība dzīvos bailēs vai cerībām. Ja mēs pastiprināti vērsīsimies pret terorismu, iespējams, palielināsies baiļu apjoms. Ja runāsim brīvu sabiedrību, uzvarēs cerība. Eiropa ir fundamentālo cilvēktiesību zeme. Ja mēs no tām atteiksimies, mēs atteiksimies no Eiropas."

Viņš arī brīdināja stingri iestāties pret aicinājumiem atteikties no Šengenas zonas. "Šengenas likumi nav jāmaina, bet pareizi jāpiemēro cīņai pret terorismu. Ja mēs sāksim apdraudēt Šengenu, mēs apdraudēsim cilvēku brīvu kustību Eiropā".

Zīle (Eiropas Konservatīvie un Reformisti): sankcijas pret Krieviju nedrīkst atcelt

Roberts Zīle (ECR, Latvija) norādīja, ka prezidentūras mērķa "globāli iesaistīta Eiropa" ietvaros ir jāatbalsta Ukrainas tauta. “Tas būtu labs piemērs arī pārējām Austrumu partnerības valstīm. Tas nozīmētu, ka šeit īstenojam Eiropas vērtības un citas valstis var pašas izvēlēties, vai būt ar mums, vai Eirāzijas savienību”, viņš norādīja, paužot bažas arī par izskanējušajiem politiķu aicinājumiem pārtraukt sankcijas pret Krieviju.
"Mēs dzirdam, ka vajadzētu tā vietā meklēt diplomātiskus risinājumus. Vai tiešām ar trakajiem varam tikt galā, tikai solot viņiem sadarbību? Nedomāju, ka tas nāks mums par labu. Varbūt mums vajadzētu pajautāt ukraiņiem, ko viņi gaida no mums kā Eiropas partneriem."

Viņš arī norādīja, ka nav spēcīgāka instrumenta labklājības uz izaugsmes veicināšanai Eiropā par tirdzniecības nolīgumu ar ASV (TTIP) un pauda bažas par "Junkera plāna" ieceri piesaistīt investīcijas peļņai: "Vai tas ir pareizais virziens? Tas varētu izraisīt jauniešu pārcelšanos uz attīstītākajām ES valstīm, un tieši no tā mums vajadzētu izvairīties."

Sofija Intvelda: Eiropai ir vajadzīgi likumi, nevis plāni

Sofija Intvelda (Sophia in 't Veld, ALDE, Nīderlande) pauda izvērstu kritiku dalībvalstu bloķētajiem likumdošanas projektiem. "Kā gan būs iespējams izpildīt Latvijas nospraustās prioritātes, ja tik daudz tiesību aktu priekšlikumu Padomē tiek gadiem bloķēti? Tā ir kā Bermudu trijstūris - mēs iesūtām priekšlikumu, un tas kaut kur pazūd. Mēs nevēlamies lielus plānus, mums ir vajadzīga rīcība. Nevajag runāt par investīciju plāniem, vajag vienkārši  dot naudu tiem, kam tā ir vajadzīga. Nerunājiet par digitālo ekonomiku, vienkārši pieņemiet telekomunikāciju tiesību aktus. Nerunājiet par demokrātiju, vienkārši pieņemiet Pārredzamības regulu. Ja Padome nespēj pieņemt nekādus likumdošanas aktus, tad tos vienkārši vajadzētu noraidīt, nevis atstāt karājamies gaisā".

Tāpat viņa aicināja Latvijas prezidentūras laikā pieņemt arī Pretdiskriminācijas direktīvu, jo "tā būtu vislabākā atbilde Latvijas prezidenta homofobiskajām piezīmēm, ko viņš nesen Rīgā vērsa pret LGBT cilvēkiem".

Papadimolis (Kreisie): draudzīgākas attiecības ar Krieviju, vairāk rūpju par kohēziju

Dimitrios Papadimolis (Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL, Grieķija) kritizēja Straujumu par to, ka viņa savā uzrunā "ne reizi nepieminēja kohēziju un deflācijas draudus". "Jūs arī nerunājāt par arvien satraucošo nabadzības un bezdarba pieaugumu ES un eirozonā", viņš teica, un uzsvēra, ka vajadzīgas fiskālās disciplīnas atlaides tām valstīm, kas šobrīd cīnās ar grūtībām.  

Viņš arī norādīja, ka viņu satraucis Straujumas teiktais attiecībā uz Krievijas agresiju. "Ko tas nozīmē?  Eiropas Savienībai jārod diplomātiski un demokrātiski risinājumi. Mūsu interesēs ir samazināt spriedzi un, pamatojoties uz demokrātijas principiem, veidot draudzīgas attiecības.”

Lambērs (Zaļie): jāgādā par iedzīvotājiem, nevis tirgu

Filips Lambērs ( Philippe Lamberts, Zaļie/EFA, Beļģija) aicināja Latvijas Ministru prezidenti pārskatīt programmu, lai vairāk koncentrētos uz sociālās nevienlīdzības likvidēšanu, nevis tirgus prasībām.  “Jūs sakāt, ka atgriežas uzticēšanās tirgum. Vai mēs esam ievēlēti, lai izpatiktu tirgus vēlmēm?”, viņš jautāja, norādot, ka pašreizējais Eiropas virziens ir "nepareizs", jo tas tikai palielina nevienlīdzību.  

"Kopš krīzes vienīga valsts, kur ir izaugsme ar 2,7% ir Polija. Un nodarbinātības līmenis Polijā nav pieaudzis. Tas, ko jūs ierosināt, neatrisinās šo problēmu. 25% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.  Mums jāīsteno solījums par labklājību visiem, nevis kaut kādam noteiktam slānim. Tāpēc jums ir jāpārskata šī programma, nevis jāsaka visi tie paši vārdi, ko esam jau daudzkārt dzirdējuši".

Paksas (EFDD): vairāk rūpju par mazo valstu interesēm

Rolandas Paksas (Lietuva, EFDD) norādīja, ka "pienācis laiks pārskatīts prezidentūras pamatprincipus, jo mazo valstu intereses ir bieži vien stipri atšķirīgas no lielo valstu interesēm, bet mēs izliekamies, ka tas tā nav". Viņš norādīja, ka mazās valstis bieži ir spiestas pakļauties šo lielo spēlētāju noteikumiem. "Prezidentūras ir birokrātiskas, formālas un parasti nespēj īstenot savus lēmumus". Viņš arī norādīja, ka ka Eiropas drošības stratēģija, kas balstās stabilitātē uz austrumu robežām, ir novecojusi, un arī uzsvēra, cik svarīgs ir enerģētikas tirgus.

Grigule: jāsadarbojas ar Centrālāziju

Iveta Grigule (pie politiskām grupām nepiederoša deputāte, Latvija) savā uzrunā aicināja Latvijas prezidentūru pievērst vairāk uzmanības sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm, ne tikai, "lai palīdzētu tam stāties pretī pieaugošajam spiedienam no Krievijas", bet arī tādēļ, ka "sadarbības stiprināšana ar Centrālāziju palīdzēs veicinās izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā. " "Šis reģions pašlaik izpelnījies pasaules lielvaru uzmanību. Ķīna ir attīstījusi tirdzniecības sakarus un kļuvusi par lielāko Centrālāzijas dabas resursu noieta tirgu. Krievija ir palielinājusi savu militāro klātbūtni. Arī Amerikas ieinteresētība ir ļoti liela. Mums ir jāspēj piedāvāt individuāli sadarbības mehānismi ikvienam no partneriem un jāizmanto ikviena iespēja nostiprināt ES labo slavu reģionā", teica Grigule.

Saites:
Straujumas uzstāšanās EP plenārsesijā - videoieraksts
http://ec.europa.eu/avservices/ebs/schedule.cfm?page=2&date=01/14/2015&institution=0

LV prezidentūras prioritātes
https://eu2015.lv/the-presidency-and-eu/priorities-of-the-latvian-presidency


Kontakti papildinformācijai
Marta Rībele,
EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja
marta.ribele@europarl.europa.eu
tālr. 29296524