skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Latvijas eiroparlamentārieši vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera uzrunu Eiropas Parlamentā par situāciju ES

09/09/2015

Iveta Grigule, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa
Jāatzīst, ka kalns ir dzemdējis peli. Junkera jaunais plāns apliecina, ka turpināsies cīņa ar migrācijas sekām, bet izpaliks tās cēloņu novēršana. Trūkst ilglaicīgu risinājumu bēgļu problēmai, par tiem tika runāts jābūtības izteiksmē – jāpiedāvā risinājumi Sīrijas un Lībijas krīzēm. Jāsecina, ka piedāvātie pasākumi, kas lielā mērā vērsti uz migrācijas legalizēšanu, daudzās valstīs, tajā skaitā diemžēl - arī Latvijā, radīs nopietnas iekšpolitiskās problēmas, kas neaprobežosies tikai ar migrācijas jomu.

Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa
Junkera priekšlikumi mums vēlreiz atgādina, ka ES nav bankomāts, kur katrs izņem savu daļu, bet kopēju vērtību un interešu savienība. Šobrīd ES dalībvalstis ir izvēles priekšā - padziļināt sadarbību un solidaritāti vai arī sašķelties blokos un izņēmumos. Junkers pierādīja, ka viņš pārstāv ES kopumā, nevis dalībvalstu interešu "mazāko kopīgo dalāmo". Tiesa, asās bēgļu krīzes risināšanai es no Junkera sagaidīju vairāk priekšlikumu par to, kā šo bēgļu plūsmu apturēt, ne tikai to, kā viņus izvietot.

Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa
"Latvijas valdībai ir jāuzstāj uz konkrētiem un savlaicīgiem lēmumu ES ārējo robežu stiprināšanā, lemjot par lielāku bēgļu skaita uzņemšanu. Robežu stiprināšanai ir jānotiek tagad nevis kaut kad nākotnē. Pretējā gadījumā haoss turpināsies un starp dalībvalstīm sadalāmo cilvēku skaits tikai pieaugs."

Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa
Junkera uzstāšanas galvenais vektors ir viennozīmīgs.  ES uzņem apgriezienus un tuvākā nākotnē  pārņems no nacionālām valdībām nozīmīgu pilnvaru daļu. Tiks veidota kopēja enerģētikas politika, kopēja politika bēgļu jautājumā un citās sfērās, kas agrāk bija nacionālo valstu ziņā.  Viņš pateica arī par vēl vienu jauno virzienu - kopīgo migrācijas politikas veidošanu. Tas varētu nozīmēt, ka ar tādu  jutīgo iekšējas politikas jautājumu kā migrācijas politika, jau tuvākajā nākotnē nodarbosies ES struktūras.

Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa  
EK prezidenta runa bija balstīta uz vērtībām, norādot, ka ES pienākums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem, jo ļoti daudzi Eiropas iedzīvotāji paši reiz ir devušies bēgļu gaitās. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka ir nepieciešama aktīvāka ES ārpolitika krīzes reģionos, jāpalielina attīstības palīdzības apjomi. Pozitīvi vērtēju EK priekšlikumu izveidot ārkārtas trasta fondu, lai palīdzētu Ziemeļāfrikas valstīm, kā arī novirzīt ES fondu līdzekļus patvēruma meklētāju integrācijai. Tāpat atzinīgi vērtēju Junkera plānu nākamā gada sākumā nākt klajā ar vērtējumu par ES vispārējo imigrācijas politiku, par darbaspēka atjaunošanos, kam ir tieša saistība ar ES ekonomisko izaugsmi. Šāda diskusija arī Latvijā ir nepieciešama, ņemot vērā straujo iedzīvotāju novecošanos. Tajā pašā laikā palika virkne neatbildētu jautājumu, kā konkrēti nostiprināsim ES ārējās robežas, kā līdzsvarosim un salāgosim patvēruma noteikumus starp dalībvalstīm. Jāatzīmē arī Junkera kunga solidaritātes apliecināšana Baltijai un Polijai drošības jomā, kā arī solījums sniegt lielāku atbalstu Ukrainas valdībai. EK prezidents pieminēja svarīgākās problēmas, ar kurām ES šobrīd sastopas, bet darāmā vēl ļoti daudz.

Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa   
Šogad EK priekšsēdētājs savā uzrunā lielu uzmanību veltīja tieši bēgļu problēmas risinājumiem. Nav šaubu, ka ir nepieciešams palīdzēt cilvēkiem, kuri bēg no kara šausmām, tomēr tajā pat laikā EK priekšsēdētājs nedrīkst bēgļu uzņemšanu pārvērst diktātā dalībvalstīm, jo valstīm pašām ir jāapzinās savas iespējas uzņemt un sabiedrībā integrēt patvēruma meklētājus. Tādēļ no Junkera vēlējos sagaidīt vairāk izpratnes par atšķirīgu Eiropas valstu vēsturi un problēmām, jo, piemēram, Latvijā okupācijas laikā ieplūda apmēram miljons nelegālo imigrantu, no kuriem apmēram 300 000 joprojām nav integrējušies. Nelielas tautas spēja integrēt ir būtiski atšķirīga no lielo valstu iespējām. Savā runā EK prezidents vien garāmejot pieskārās ES ārējo robežu stiprināšanai, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai mēs Eiropā justos droši. Tieši laba ārējās robežas pārvaldība ir pamatā tam, lai nelegālo migrāciju spētu pārvērst legālā un kontrolētā. No EK sagaidu, lai skaidri nodalītu bēgļus no labākas dzīves meklētājiem, jo skaidrs, ka ekonomiskos migrantus uzņemt mēs nevaram - vispirms jādomā par darbavietu radīšanu mūsu pilsoņiem. Piekrītu Junkeram, ka nepieciešama labāka eirozonas ekonomiskā pārvaldība, lai neatkārtotos Grieķijas situācija. Savukārt no Grieķijas jāprasa, lai ievēro tos pašus noteikumus, ko citas valstis, tai skaitā taupības pasākumus un atbildīgu nodokļu politiku.  

Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa
Junkera uzstāšanās kārtējo reizi vairāk uzdevusi jautājumus, nekā atbildes. Migrācijas krīze, kā jau bija gaidāms, nešaubīgi aizēnoja citus svarīgus jautājumus. Diemžēl Junkera migrācijas risinājuma akcents uz piespiedu kvotām ir nesagatavots un politiski bīstams. Svarīgākais, ka šāds plāns nemazinās nākamo migrantu upurus, gluži pretēji - tos, visticamāk, palielinās, reizē veicinot gan  anti-eiropeisku noskaņojumu sabiedrībā, gan pretrunas dalībvalstu vidū. Atzinīgi novērtēju, ka Junkers minēja gan Krievijas-Ukrainas, gan Baltijas situāciju, taču tas, ka vairakkārt prezidents jauca Baltijas valstis ar Balkānu valstīm, liek aizdomāties, cik patiesībā bieži par Baltijas valstīm un iespējamo Krievijas apdraudējumu tiek domāts.

* Līdz norādītajam relīzes izsūtīšanas brīdim Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka savu komentāru neatsūtīja

Plašāka informācija:  

Signe Znotiņa-Znota,
EP preses sekretāre Latvijā,
Tālr. + 371 26440185
signe.znotina-znota@europarl.europa.eu