skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Aptauja: Latvijā cilvēki apmierināti ar ES paveikto krīzes pārvarēšanai

14/07/2020

Latvijas iedzīvotāji aptaujā norāda, ka ir apmierināti ar ES paveikto krīzes pārvarēšanai. Vairums aptaujāto ES (56%) norāda, ka jāiegulda vairāk ES līdzekļu, lai pārvarētu pandēmijas sekas.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pasūtītās jaunākās aptaujas rezultātiem (aptauja veikta 2020. gada jūnija otrajā pusē) teju septiņi no desmit respondentiem (68%) vēlas, lai ES būtu lielāka ietekme šīs krīzes pārvarēšanā. Vairāk nekā puse (56%) uzskata, ka šim nolūkam ES nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi un ka tie būtu galvenokārt jānovirza mērķim mazināt pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz veselības nozari ekonomikas atveseļošanu.

Latvijā iedzīvotāju atbalsts plašākām ES pilnvarām (62%) un lielākam finansējumam (41%) ir zemāks nekā vidēji ES.

Vairāk nekā puse (53%) ES respondentu ir neapmierināti ar pandēmijas laikā ES dalībvalstu savstarpēji izrādīto solidaritāti, lai gan, salīdzinot ar aprīli, tagad vairāk cilvēku pauduši pozitīvāku viedokli (+ 5 procentpunkti). Jāatzīmē, ka Latvijā iedzīvotāju apmierinātība ar dalībvalstu solidaritāti (56%) ir viena no augstākajām ES – vēl apmierinātāki ir tikai Īrijas (64%) un Igaunijas (63%) iedzīvotāji.

Komentējot šīs aptaujas rezultātus, EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli sacīja:

“Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka ES iedzīvotāji gaida, lai ES izrādītu lielāku solidaritāti un darītu vairāk, lai palīdzētu ekonomikai atgūties. Cilvēki arī piekrīt, ka nepieciešams lielāks ES budžets, lai mazinātu nepieredzēti smago pandēmijas ietekmi uz mūsu ekonomiku un sabiedrību. Pašreizējās budžeta sarunās Parlaments atbalsta iedzīvotāju prasību pēc efektīvākas un mērķtiecīgākas ES.”

Cilvēki ir informēti par ES pasākumiem pret Covid‑19 un apmierināti ar tiem

Trīs no četriem Eiropas iedzīvotājiem (76%) ir dzirdējuši par pasākumiem, ko ES ierosinājusi, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas ietekmi. Konkrētus pasākumus var nosaukt 36% respondentu (kas ir par 3 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar pirmo šāda veida aptauju aprīlī; tajā gan netika aptaujāti Latvijas un vēl vairāku valstu iedzīvotāji). No visiem respondentiem, kas ir dzirdējuši par ES pasākumiem pret Covid‑19, ar tiem apmierināti ir 49%. Acīmredzams pieaugums par gandrīz 7 procentpunktiem (salīdzinot ar 42% aprīlī) liecina par pieaugošu sabiedrības atbalstu ierosinātajiem pasākumiem, no kuriem daudzi vēl ir jāīsteno.

Latvijā par ES ierosinātajiem pasākumiem dzirdējuši vairāk aptaujāto nekā vidēji ES – 81%, turklāt 66% ar tiem ir apmierināti. Vēl atzinīgāk ES paveikto vērtē tikai Īrijā (74%), Igaunijā (73%) un Portugālē (67%).

Vairākums neapmierināti ar ES dalībvalstu izrādīto solidaritāti

Lai gan nedaudz vairāk kā puse respondentu visā ES (53%) ir neapmierināti ar dalībvalstu savstarpējo solidaritāti pandēmijas laikā, vidēji 39% ES iedzīvotāju norādījuši, ka ir apmierināti. Tas nozīmē, ka kopš šī gada aprīļa apmierinātība ir augusi par 5 procentpunktiem. Visbūtiskākais pieaugums konstatēts Portugālē un Spānijā (abās pieaugums par 9 procentpunktiem), kā arī Vācijā, Grieķijā, Rumānijā un Slovākijā (pieaugums par aptuveni 7 procentpunktiem).

ES jāuzlabo kopīgie instrumenti sabiedrības veselības krīžu risināšanai

Aptuveni divas trešdaļas respondentu jeb 68% piekrīt, ka ES vajadzētu būt lielākām pilnvarām, lai risinātu tādas krīzes kā koronavīrusa pandēmija, turklāt tam piekrīt absolūtais respondentu vairākums 26 dalībvalstīs. Vislielāko atbalstu ES pilnvaru paplašināšanai pauduši respondenti Portugālē un Luksemburgā (abās 87%), Kiprā (85%), Maltā (84%), Igaunijā (81%), Īrijā (79%), Itālijā un Grieķijā (abās 78%), kā arī Rumānijā (77%) un Spānijā (75%).

Arī Latvijā plašākas ES pilnvaras atbalsta vairums aptaujāto, lai arī šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji ES – 62% aptaujāto.

Vairākums eiropiešu atbalsta lielāku ES budžetu cīņai pret Covid‑19

56% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai ES nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi. Šim apgalvojumam piekrīt absolūtais respondentu vairākums 15 dalībvalstīs: visvairāk tam piekrīt Grieķijā (79%), Kiprā (74%), Spānijā un Portugālē (abās 71%). Savukārt Latvijā atbalstu lielākam ES budžetam pauž ievērojami mazāk aptaujāto – 41%.

Atbildot uz jautājumu par to, kurās politikas jomās šis palielinātais ES budžets būtu jātērē, prioritāro jomu saraksta augšgalā Eiropas iedzīvotāji ierindo sabiedrības veselību. Izdevumus sabiedrības veselības jomā par visnepieciešamākajiem uzskata 55% respondentu, un šo jomu kā pirmo min respondenti no 17 dalībvalstīm. Vēl par prioritāriem jautājumiem respondenti atzīst ekonomikas atveseļošanu un jaunas iespējas uzņēmumiem (45%), nodarbinātību un sociālos jautājumus (37%), kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām (36%). Latvijā aptaujātie kā ES budžeta vēlamās prioritātes visbiežāk minējuši ekonomikas atveseļošanu (50%), sabiedrības veselību (49%) un nodarbinātību (46%).

Personīgās finansiālās grūtības joprojām aktuāla problēma

To, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk lemt par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, skaidri rāda Eiropas iedzīvotāju satraucošais personīgais finansiālais stāvoklis kopš pandēmijas sākuma. Jau kopš aprīļa gandrīz bez izmaiņām 57 % respondentu norāda, ka ir saskārušies ar finansiālām grūtībām. Visbiežāk par iemeslu tiek minēta ienākumu avota zaudēšana (28%), ko kā galveno problēmu minējuši respondenti 21 dalībvalstī, no kurām visvairāk — Ungārijā un Spānijā (abās 43%). Latvijā vienlīdz bieži (28%) minētas trīs problēmas - ienākumu zaudēšana, bezdarbs vai darba slodzes samazinājums, kā arī neplānoti strauja uzkrājumu iztērēšana.

Samazinās nedrošība un bailes, pieaug cerība un paļāvība

Ievērojami mainījušās arī respondentu izjūtas krīzes laikā: sava pašreizējā emocionālā noskaņojuma aprakstīšanai iedzīvotāji no 15 ES dalībvalstīm izvēlējušies cerību (kopumā 41%, Latvijā - 37%). Šis raksturojums daudz neatpaliek no visbiežāk minētās nedrošības sajūtas, ko minējuši 45% respondentu (salīdzinājumā ar 50% aprīlī). Kopumā ES negatīvais noskaņojums mazinās, piemēram, ir mazinājušās bailes (17%, -5), neapmierinātība (23%, -4) un bezpalīdzība (21%, -8), savukārt paļāvība vidēji pieaugusi par 3 procentpunktiem (līdz 24%), taču arī bezpalīdzība pieaugusi par 2 procentpunktiem (līdz 16%).

Vairāk informācijas par aptauju atrodams šeit.

Piebilde redaktoriem

Aptauju no 2020. gada 11. jūnija līdz 29. jūnijam tiešsaistē (un pa tālruni Maltā un Kiprā) veica uzņēmums “Kantar”. Kopumā visās 27 ES dalībvalstīs aptaujāti 24 798 respondenti. Respondentu vecums bija 16–64 gadi (16–54 gadi Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Grieķijā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā). Pārstāvību valsts līmenī nodrošināja sadalījums pēc dzimuma, vecuma un reģiona. Kopējie svērtie ES rādītāji aprēķināti, ņemot vērā katras apsekotās valsts iedzīvotāju skaitu.

Šīs aptaujas pilnu pārskatu, tostarp visus datus, plānots publicēt 2020. gada septembra sākumā.

Papildu informācija
 
Eiropa Covid-19 laikos: Eiropas Parlamenta pasūtītās Kantar aptaujas sākotnējie rezultāti (2020. gada 14. jūlijs)
 
 
Jānis KRASTIŅŠ
 
Preses sekretārs Latvijā
 
(+371) 6708 5461
 
(+371) 26 542 369
 
janis.krastins@europarl.europa.eu