skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Uz spēles ES nākotne: deputāti atzinīgi vērtē Komisijas piedāvāto atveseļošanās plānu

28/05/2020

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena trešdien EP plenārsēdē iepazīstināja ar 750 miljardus eiro vērtu ekonomikas atveseļošanas paketi un pārskatītu ES daudzgadu budžetu.

Pēc Urzulas fon der Leienas prezentācijas un Horvātijas prezidentūras pārstāves Nikolinas Brnjacas solījuma strādāt ar dalībvalstīm, lai ātri pabeigtu sarunas ar Eiropas Parlamentu (EP) par jauno atveseļošanās pasākumu kopumu, pirmos iespaidus par Komisijas piedāvājumu pauda politisko grupu vadītāji. Klikšķiniet uz vārda, lai noskatītos attiecīgo uzstāšanos.

“Eiropas solidaritāte ir atgriezusies, un mēs atveram jaunu lappusi ES stāstā,” sacīja Manfrēds Vēbers (ETP, Vācija). Nauda tērējama jaunām iecerēm, nevis Eiropas veco problēmu risināšanai. “Solidaritāte iet roku rokā ar atbildību,” viņš teica. Tāpēc vajadzīgs skaidrs naudas atmaksas plāns, kā arī jauni ieņēmumu avoti jeb ES budžeta pašu resursi. Sava daļa jāmaksā arī interneta milžiem.

Irače Garsija Peresa (S&D, Spānija) pateicās fon der Leienai par vērienīgo piedāvājumu un pienācīgu EP iesaisti atveseļošanas paketes izstrādē. Brīdinot par Eiropas projektam draudošajām briesmām, viņa aicināja dalībvalstis pieņemt jauno daudzgadu budžetu ar kvalificētu balsu vairākumu. Tas neļautu “četrām dalībvalstīm, kuras priekšroku dod nacionālai, ne Eiropas līmeņa atbildei, turēt ES ķīlnieces lomā.”

“Šis priekšlikums pilnībā maina situāciju, Eiropas vēsturē tas ir kas nepieredzēts,” sacīja Dačans Čološs (Renew, Rumānija). “Daudzgadu budžetam un atveseļošanas paketei jākoncentrējas uz nākotni, to pamatā jābūt Eiropas Zaļajam kursam un Eiropas digitālajai programmai. Mūsu skatījums uz atsevišķām detaļām var būt atšķirīgs, taču šo pieeju es vērtēju ļoti atzinīgi,” viņš teica, aicinot dalībvalstis paturēt prātā, ka “ES nav bankomāts. Solidaritāte iet roku rokā ar vērtībām.”

Jergs Meitens (ID, Vācija) noraidīja piedāvāto pasākumu kopumu kā “pilnīgi aplamu un bezjēdzīgu”. Tam neesot vajadzīgā tiesiskā pamata un trūkstot ekonomiska pamatojuma. Eiropas Komisija vēloties tērēt naudu tā, “it kā nebūtu rītdienas”. Eiropas nodokļu maksātājiem tā izmaksās dārgi, viņš secināja.

Ska Kelllere (Zaļie/EFA, Vācija) aicināja: “Mēs nedrīkstam atkārtot agrāk pieļautās kļūdas un uzspiest valstīm taupības politiku un aklu sekošanu tirgus principiem. Tā vietā mums jāpanāk, lai nauda tiktu ieguldīta projektos, kas ilgtermiņā radīs darbavietas un nosargās mūsu vienīgo planētu.”

Johans van Overtfelds (ECR, Beļģija) teica: “Ja mēs ieviešam aizdevumus un grantus, jānosaka ļoti skaidri kritēriji. Naudai jānonāk tu, kur tā ir visvairāk vajadzīga, un uzņēmumiem nepieciešami drošības mehānismi. Cilvēkiem, kuri strādā un krāj naudu, nebūtu šī programma jāapmaksā no savām kabatām.”

“Tā vietā, lai sarautu saites ar pagātnes dogmām, atveseļošanas plāns paliek pusceļā,” teica Manona Obrī (GUE/NGL, Francija). Atzinīgi vērtējot priekšlikumus jaunu pašu resursu izveidei, viņa aicināja norakstīt krīzes laikā radītos parādus, izsniegt dalībvalstīm beztermiņa aizdevumus, un atbalstu saistīt ar sociāliem apsvērumiem.

Eiropas Komisija arī atjauninājusi savu darba programmu 2020. gadam, galveno uzmanību pievēršot darbībām, kas veicina ES ekonomikas atlabšanu.

Nākamie soļi

Parlamentam un ES Padomei tagad sarunās jāvienojas par piedāvājuma galīgo redakciju.

Papildu informācija

Jānis KRASTIŅŠ
 
Preses sekretārs Latvijā
 
(+371) 6708 5461
 
(+371) 26 542 369
 
janis.krastins@europarl.europa.eu