Par deputātiem paredzētajiem noteikumiem

Integritāte Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlaments pievērš lielu uzmanību Parlamenta deputātu politiskās darbības integritātei, pārredzamībai un pārskatatbildībai. Lai to nodrošinātu, Parlaments ir ieviesis veselu virkni noteikumu un pasākumu, kas 2023. gadā visaptveroša pārskatīšanas procesa ietvaros tika vēl vairāk pastiprināti.

Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodekss

Rīcības kodekss stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī un pēdējo reizi tika pārskatīts 2023. gadā. Tajā kā vadošie principi ir noteikts tas, ka deputāti rīkojas vienīgi publiskās interesēs un darbā ievēro neitralitāti, integritāti, atklātību, rūpību, godīgumu un atbildību, kā arī respektē Parlamenta cieņu un reputāciju.

Rīcības kodekss definē interešu konfliktus un to, kā deputātiem tie būtu jārisina, un tajā iekļauti noteikumi par informācijas sniegšanas pienākumiem, bijušo deputātu darbību un Padomdevēju komiteju deputātu rīcības jautājumos.

Rīcības kodekss arī uzliek deputātiem pienākumu iesniegt detalizētu privāto interešu deklarāciju, aktīvu deklarāciju un attiecīgā gadījumā deklarāciju par iespējamu interešu konfliktu apzināšanos. Turklāt Rīcības kodekss uzliek deputātiem pienākumu publiskot visas tikšanās ar interešu pārstāvjiem, kuri reģistrējami Pārredzamības reģistrā, un ar trešo valstu publisko iestāžu pārstāvjiem, arī tad, ja deputātus šajās tikšanās reizēs pārstāv viņu palīgi. Deputātiem ir arī pienākums informēt par dalību trešo personu rīkotos pasākumos, ja trešās personas atlīdzina viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus vai pilnībā vai daļēji veic tiešus šādu izdevumu maksājumus. Deputātu deklarācijās sniegtā informācija ir atrodama deputātu individuālajās profila lapās Parlamenta tīmekļa vietnē, izņemot aktīvu deklarāciju, kas nav publiska.

Deputātiem ir arī jādeklarē dāvanas, ko viņi saņēmuši, oficiāli pārstāvot Parlamentu, un kuru aptuvenā vērtība pārsniedz 150 EUR, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Rīcības kodeksa īstenošanas noteikumos. Šādas dāvanas dokumentē dāvanu reģistrā.

Parlamenta priekšsēdētājs var noteikt sankciju pret jebkuru deputātu, kurš pārkāpis Rīcības kodeksu. Minētās sankcijas plenārsēdē izsludina Parlamenta priekšsēdētājs, un informācija par tām tiek uzskatāmi publicēta Parlamenta tīmekļa vietnē.

See:

Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos

Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos ir atbildīgā struktūra, kas deputātiem sniedz norādījumus par Rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Pēc Parlamenta priekšsēdētāja vai konkrēta deputāta pieprasījuma Padomdevēja komiteja izvērtē arī varbūtējos šā Rīcības kodeksa pārkāpumus un iesaka priekšsēdētājam, kādus pasākumus veikt. Padomdevēja komiteja proaktīvi uzrauga, kā deputāti ievēro Rīcības kodeksu un tā īstenošanas noteikumus.

Padomdevējā komitejā ir astoņi deputāti. Viņus ieceļ priekšsēdētājs, pamatojoties uz viņu pieredzi un politisko grupu un dzimumu līdzsvaru. Komitejas priekšsēdētāja amatu ik pēc sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā pārņem kāds no Padomdevējas komitejas locekļiem. Parlamenta priekšsēdētājs arī ieceļ komitejas locekļu aizstājējus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā.

Padomdevēja komiteja katru gadu publicē ziņojumu par savu darbību.

See:

7. sasaukums:

8. sasaukums:

9. sasaukums:

Algas un pensijas

EP deputātu alga

Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas stājās spēkā 2009. gada jūlijā, EP deputāti parasti saņem vienādu algu.

Saskaņā ar minēto Deputātu nolikumu no 2023. gada 1. jūlija EP deputātu mēnešalga pirms nodokļu atskaitīšanas ir 10075,18 EUR. Deputātu algu maksā no Parlamenta budžeta, un pēc ES nodokļa, un apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas tā ir 7853,89 EUR. Deputātu algu var aplikt arī ar attiecīgajā dalībvalstī piemērotajiem nodokļiem. Deputātu pamatalga ir 38,5 % no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša pamatalgas.

Tomēr ir daži izņēmumi: EP deputāti, kuru pilnvaru termiņš bija pirms 2009. gada vēlēšanām, varēja izvēlēties saglabāt iepriekšējo algai, pārejas pabalstam un pensijām piemērojamo valsts režīmu.

Pensijas

Saskaņā ar Deputātu nolikumu bijušajiem deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības uz vecuma pensiju. Šī pensija ir 3,5 % no EP deputāta algas par katru pilnu viņu pilnvaru termiņa gadu un viena divpadsmitā daļa no minētās summas par katru papildu pilnu pilnvaru termiņa mēnesi, taču tās kopējā summa nepārsniedz 70 % no EP deputātu algas. Šīs pensijas izmaksas sedz no Eiropas Savienības budžeta.

Papildu pensijas shēma, ko EP deputātiem ieviesa 1989. gadā, kopš 2009. gada jūlija jaunajiem deputātiem vairs nav pieejama un tiek pakāpeniski likvidēta.

Piemaksas Eiropas Parlamenta deputātiem

Līdzīgi dalībvalstu parlamentu deputātiem arī Eiropas Parlamenta deputāti saņem dažādas piemaksas, kas paredzētas to izdevumu segšanai, kas radušies, pildot dienesta pienākumus.

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

Šī piemaksa ir paredzēta to izdevumu segšanai, kas deputātiem radušies, strādājot dalībvalstī, kur tie ievēlēti, piemēram, deputātu biroju uzturēšanas izmaksu, sakaru un pasta izdevumu, kā arī datortehnikas un telemātikas aprīkojuma iegādes, darbības nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu segšanai. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (septembris–augusts), šās piemaksas apmēru samazina par piecdesmit procentiem.

Šīs piemaksas apmērs 2024. gadā ir EUR 4 950 mēnesī.

Ceļa izdevumi

Lielākā daļa Eiropas Parlamenta sanāksmju, piemēram, plenārsēdes, komiteju sanāksmes un politisko grupu sanāksmes notiek Briselē vai Strasbūrā. Uzrādot apliecinošos dokumentus, deputātiem tiek atlīdzinātas faktiskās ceļa biļetes šādu sanāksmju apmeklēšanai, nepārsniedzot D biznesa klases (vai līdzīgas) aviobiļetes, pirmās klases vilciena biļetes vai 0,58 EUR par kilometru braucieniem ar automašīnu (ne vairāk kā 1 000 km), kā arī fiksētas piemaksas, kuru pamatā ir brauciena attālums un ilgums, lai segtu citas ar braucienu saistītās izmaksas (piemēram, autoceļu nodevas, papildu maksu par bagāžu un rezervēšanas maksu).

Citi ceļa izdevumi

Deputātiem saistībā ar darba pienākumiem bieži jāceļo savā ievēlēšanas dalībvalstī un ārpus tās ne tikai, lai veiktu savus pienākumus (piemēram, lai apmeklētu konferences vai dotos darba vizītē). Tādēļ par darbu ārpus ievēlēšanas dalībvalsts deputāti var saņemt izdevumu kompensāciju par ceļa, uzturēšanās un saistītiem izdevumiem līdz EUR 4 886 gadā. Attiecībā uz darba braucieniem ievēlēšanas dalībvalstī tiek kompensēti tikai transporta izdevumi, kuru maksimālo summu gadā nosaka katra dalībvalsts atsevišķi.

Dienas nauda komandējumos

• Ja deputāts dodas darba braucienā, lai piedalītos oficiālās sanāksmēs ES teritorijā, Eiropas Parlaments maksā vienotas likmes piemaksu EUR 350 apmērā par katru dienu. Lai saņemtu šo piemaksu, deputātam jāparaksta oficiālo apmeklējumu reģistrs. "Dienas nauda" paredzēta viesnīcas, maltīšu un citu izdevumu segšanai. Šo piemaksu samazina uz pusi, ja deputāts plenārsēžu dienās nepiedalās vairāk nekā pusē elektronisko balsojumu.
• Ja deputāts dodas darba braucienos ārpus ES teritorijas, Parlaments maksā "dienas naudu" EUR 175 dienā un papildus sedz arī uzturēšanās izdevumus.

Eiropas Parlamenta un valstu vēlēšanas skaitļos

Publikācija ir pilnīgākā un apjomīgākā pieejamā datu bāze par politiskajām norisēm Eiropas Savienībā, kurā apkopoti dati par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un sastāvu kopš 1979. gada, kad notika pirmās tiešās un vispārējās vēlēšanas. Turklāt pārskatā ir arī apskatītas visās ES dalībvalstīs nesen notikušās valstu parlamentu vēlēšanas.