Dace MELBĀRDE
Dace MELBĀRDE

Grupa Europejskiej Partii Ludowej (Chrześcijańscy Demokraci)

Członkini

Łotwa - Partija "VIENOTĪBA" (Łotwa)

Data urodzenia : , Riga

Pisemne wyjaśnienia dotyczące sposobu głosowania Dace MELBĀRDE

Posłowie mogą przedkładać pisemne wyjaśnienie na temat stanowiska zajętego w głosowaniu na posiedzeniu plenarnym. Art. 194 Regulaminu

Wdrożenie rozporządzenia z 2018 r. dotyczącego blokowania geograficznego na jednolitym rynku cyfrowym (A9-0335/2023 - Beata Mazurek) LV

13-12-2023

Eiropas kultūras un valodu daudzveidība ir ES pastāvēšanas pamatā. Tāpēc EP decembra sesijā balsoju pret nepārdomātajiem priekšlikumiem paplašināt Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulu, iekļaujot tajā audiovizuālo nozari.
Ieklausoties nozares brīdinājumos un kopā ar Kultūras komitejas kolēģiem skaidrojot neprognozējamās sekas Eiropas kino un televīzijas nozarei, plenārsēdē mums izdevās nepieļaut vairāku nozares pastāvēšanai kritisko priekšlikumu iekļaušanu rezolūcijā. Tomēr rezolūcijas tekstā saglabājās vairāki diskutabli priekšlikumi, tāpēc es atturējos gala balsojumā.
Šie priekšlikumi ignorē sarežģīto ES audiovizuālo tirgu. Tie pēc būtības aizliegtu audiovizuālajai nozarei mērķēti strādāt kā līdz šim, proti, savu dalībvalstu nacionālajos tirgos, tā vietā faktiski piespiežot televīzijas pakalpojumu sniedzējus piedāvāt savus pakalpojumus visā Eiropas teritorijā. Šāda pilnīga esošās sistēmas maiņa potenciāli nozīmētu mazāk Eiropas audiovizuālo darbu, tostarp mazāk filmu nelielās valodās, mazāk Eiropas televīziju un ziņu satura un galu galā — augstākas cenas patērētājiem.
Jāņem vērā, ka Eiropas audiovizuālajā tirgū pārsvarā darbojas nelieli nacionālie operatori, kas piedāvā konkrēto valstu iedzīvotājiem veidotu saturu. Piedāvātās izmaiņas pilnībā sagrautu viņu trauslos ekonomiskos modeļus. Tas tiešā veidā ietekmētu arī informācijas telpas drošību, jo ziņu un pētnieciskās žurnālistikas raidījumi pārsvarā tiek finansēti no ienākumiem, ko televīzijas gūst ar izklaides un sporta saturu, ko tās vairs nevarētu atļauties iepirkt un veidot.

Odbudowa zasobów przyrodniczych (A9-0220/2023 - César Luena) LV

12-07-2023

Klimata pārmaiņas un dabas aizsardzība ir mūsu paaudzes lielākais izaicinājums, un mums šis izaicinājums ir jārisina pareizi. Es iestājos par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un, skatoties plašāk, atbalstu Eiropas Zaļo kursu un saistītos klimata mērķus. Tomēr mūsu kā likumdevēju uzdevums ir nodrošināt, ka izstrādātie tiesību akti ir pilnvērtīgi, tai skaitā no sociālā un ekonomiskā skatupunkta, un ņem vērā iesaistīto pušu intereses. Diemžēl Dabas atjaunošanas priekšlikums piedāvātajā redakcijā nebija pilnvērtīgs un, attiecīgi, nebija atbalstāms. Tostarp šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā, kad, no vienas puses, mēs runājam par pārtikas drošības nodrošināšanu un palielināšanu, mēs nedrīkstam, no otras puses, iet pretējā virzienā un pieņemt likumu, kas draud samazināt ražu. Tāpat nedrīkst ignorēt sabiedrības viedokli, kurš attiecībā uz šo likumdošanas priekšlikumu bija izteikti sašķelts un attiecīgi norāda uz priekšlikuma nepilnvērtīgo izstrādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, es balsoju pret Dabas atjaunošanas likumprojektu.

Utworzenie trybunału do spraw zbrodni agresji przeciwko Ukrainie (RC-B9-0063/2023, B9-0063/2023, B9-0064/2023, B9-0068/2023, B9-0069/2023, B9-0072/2023) LV

19-01-2023

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi Krievijai nav saistoši, jo valsts ir izstājusies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas. Tas ir tikai viens no soļiem kā Krievija mēģina izvairīties no atbildības starptautiskās sabiedrības priekšā par saviem noziegumiem un pārkāpumiem. Krievija katru dienu turpina savas zvērības Ukrainā.
Tīšie uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, bombardējot daudzdzīvokļu mājas, enerģētikas infrastruktūru, skolas, slimnīcas un bērnu rotaļu laukumus, ir apzināta un aukstasinīgi plānota Krievijas stratēģija un kara taktika. Diemžēl šobrīd nevienai tiesai nav kompetences sodīt kara aizsācējus un kūdītājus – Putinu un citus siltos kabinetos sēdošos asiņainās agresijas režisorus. Tādēļ es atbalstīju šo rezolūciju, kura prasa nekavējoties sākt darbu pie īpaša tribunāla izveides, lai sodītu Krievijas politisko un militāro vadību un tās līdzskrējējus par agresijas noziegumiem pret Ukrainu.
Īpaša tribunāla izveide nav vienkārša, taču plašs starptautiskās sabiedrības atbalsts tribunālam ir nepārprotams signāls Krievijas elitei un iedzīvotājiem – par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā būs jāatbild tiesas priekšā. Nesodāmība netiks pieļauta.

Realizacja wspólnej polityki zagranicznej i bezpieczeństwa – sprawozdanie roczne za 2022 r. (A9-0292/2022 - David McAllister) LV

18-01-2023

Es atbalstīju ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu. Tas precīzi atspoguļo galvenos ģeopolitiskos notikumus aizvadītajā gadā, īpaši vēršot uzmanību uz neprovocēto un nepamatoto Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tomēr, lai arī es atbalstu ziņojumu, esmu pret tajā ietvertajiem mudinājumiem “pēc iespējas ātrāk” pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu. Tas ir pretstatā tam, kā līdz šim tikuši pieņemti svarīgi lēmumi. Kvalificētā vairākuma balsojums ir arī pret mazo ES valstu interesēm.

Realizacja wspólnej polityki bezpieczeństwa i obrony – sprawozdanie roczne za 2022 r. (A9-0296/2022 - Tom Vandenkendelaere) LV

18-01-2023

Es balsoju par gadskārtējo ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, tomēr esmu pret mudinājumiem tieši vai pastarpināti dot zaļo gaismu kvalificētā vairākuma balsojumiem. Tas ir pretstatā tam, kā ES valstu starpā tiek pieņemti lēmumi un būtu pretstatā politikai, kur katras valsts nostāja tiek pienācīgi ņemta vērā.

Podejrzenia o korupcję ze strony Kataru oraz szersza potrzeba przejrzystości i odpowiedzialności w instytucjach europejskich (B9-0580/2022, RC-B9-0581/2022, B9-0581/2022, B9-0582/2022, B9-0583/2022, B9-0584/2022, B9-0585/2022, B9-0587/2022) LV

15-12-2022

Korupcijai nav vietas demokrātiskās sabiedrībās un vēl jo vairāk institūcijās, kuru darbs ir tās stiprināt. Eiropas Parlaments ir Eiropas demokrātijas satvars, kurš izceļ, sargā un cīnās par Eiropas pilsoņiem un viņu prioritātēm. Lai atjaunotu un vēl vairāk stiprinātu uzticību Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības institūcijām kopumā, ir jāiegulda lielāks darbs caurskatāmības pasākumos un līdztekus jānodrošina, ka negodīgiem, koruptīviem vai apšaubābiem darījumiem, tai skaitā no trešajām valstīm, šeit nav veselīga augsne.

Uznanie przemocy ze względu na płeć za nową dziedzinę przestępczości wśród wymienionych w art. 83 ust. 1 TFUE (A9-0249/2021 - Malin Björk, Diana Riba i Giner) LV

16-09-2021

Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā galvenā būtība ir vēršanās pret vardarbību pret meitenēm un sievietēm. Un, kā ziņojumā tiek pareizi norādīts, šāda vardarbība Covid-19 seku ietekmē ir palielinājusies. Attiecībā uz dzimumu definēšanu, uzskatu, ka nevar ignorēt vardarbību pret cilvēku tikai tāpēc, ka viņš vai viņa sevi atšķirīgi izjūt un definē sabiedrībā.

Europejska strategia w zakresie danych (A9-0027/2021 - Miapetra Kumpula-Natri) EN

25-03-2021

. ‒ I welcome the Commission’s communication on a European strategy for data, setting a vision and a roadmap for achieving Europe’s digital future based on clearly defined rules. Such strategy is among the preconditions for spurring the continent’s innovation and competitiveness. It also provides an opportunity for the EU to re-establish the level playing field in the digital domain.
The EU must nevertheless make sure that any regulation is accompanied with targeted and adequate investment for the nascent technologies such as AI. The recovery and resilience facility gives a unique opportunity for Member States to invest heavily in digital transition. If the EU is to stay relevant on a global map, it needs to match the commitments to such technologies to those of our industrial competitors. Furthermore, we must continue addressing the digital divide, both among and within the Member States. At the same time, the much called for strengthening of the Union’s technological sovereignty must not be achieved at the expense of global cooperation.
I remain positive about the foreseen steps to be taken within the context of the European strategy for data and hence voted in favour of the Parliament’s resolution.

WRF, warunkowość praworządnościowa i zasoby własne (B9-0428/2020, B9-0429/2020) EN

16-12-2020

. ‒ I strongly welcome the agreement on the EUR 1.8 trillion recovery package — consisting of the next multiannual financial framework (MFF) worth over EUR 1 trillion, combined with the EUR 750 billion Recovery Instrument — for the next seven years. This is an unprecedented amount of money in the EU’s history, which will help the Member States’ economies not only weather the current crisis, but can also contribute towards sustainable and future-oriented growth objectives of the EU as a whole. I specifically welcome the boosted funds for the EU’s education, cultural and research objectives, primarily through the Creative Europe, Erasmus+ and Horizon Europe programmes. Similarly, I regard highly the fact that despite the initial differences of all parties, in particular, among the Member States, they were able to reach the terms of the above package in due time. At the same time, I consider that the unanimity requirement in the Council regarding the adoption of the MFF is still the correct approach not only for now, but also going forward, as this way legitimate concerns of all Member States involved are properly considered and dealt with in order to reach the best possible outcome for everyone involved.

Wzmocnienie wolności mediów: ochrona dziennikarzy w Europie, nawoływanie do nienawiści, dezinformacja i rola platform (A9-0205/2020 - Magdalena Adamowicz) EN

25-11-2020

I voted in favour of the Parliament’s resolution on strengthening media freedom: the protection of journalists in Europe, hate speech, disinformation and the role of platforms. It is no exaggeration to say that the pluralistic news media sector around the world is now facing an existential threat. Media operating in smaller markets, regional and local media, printed press, freelance journalists and other smaller players are in a particularly dire situation. The COVID-19 crisis had amplified the already existing issues.
The media sector is at the forefront of the digitalisation and data revolution, where there no longer exist geographical boarders. The global online platforms have become the major gatekeepers of the information environment. During the COVID-19 crisis they have only further strengthened their positions – both in terms of advertising market as well as the time spent online by their users. We need to ensure that there is high quality and pluralistic content available online. Thus, I strongly support the call for the creation of a permanent European fund for journalists and increased allocations for investigative journalism as well as the importance of providing EU funding for innovation and digitalisation of the newsrooms.

Kontakt

Bruxelles

Parlement européen
Bât. ALTIERO SPINELLI
14E169
60, rue Wiertz / Wiertzstraat 60
B-1047 Bruxelles/Brussel
Strasbourg

Parlement européen
Bât. LOUISE WEISS
T10026
1, avenue du Président Robert Schuman
CS 91024
F-67070 Strasbourg Cedex