Kādēļ Parlaments pārvietojas starp Briseli un Strasbūru? 

ES dalībvalstu valdības 1992. gadā vienprātīgi nolēma ES Līgumā noteikt ES iestāžu oficiālās mītnes vietas.

Kad 1952. gadā dažus gadus pēc Otrā pasaules kara tika nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), tādējādi izveidojot sešu valstu, tajā skaitā Vācijas un Francijas, tērauda un ogļu krājumu kopīgu pārvaldību, EOTK iestādes atradās Luksemburgā. Eiropas Padome (cilvēktiesību un kultūras starpvaldību iestāde, kuru arī izveidoja uzreiz pēc Otrā pasaules kara un kurā ir 46 dalībvalstis), kura jau atradās Strasbūrā, piedāvāja izmantot savu plenārsēžu zāli EOTK Kopējās asamblejas — kas vēlāk pārtapa Eiropas Parlamentā — sanāksmēm. Strasbūra pakāpeniski kļuva par galveno mājvietu Parlamenta plenārsesijām, lai gan pagājušā gadsimta 60. un 70. gados papildu sesijas notika arī Luksemburgā.

Pēc Eiropas Ekonomikas kopienas izveides 1958. gadā daudzas no Eiropas Komisijas un Ministru padomes darbībām sāka koncentrēties Briselē. Tā kā Parlamenta darbs ietver abu minēto iestāžu ciešu uzraudzību un mijiedarbību ar tām, laika gaitā deputāti nolēma savu darbu vairāk organizēt Briselē. Deviņdesmito gadu sākumā vairāk vai mazāk bija iedibināta pašreizējā kārtība, komitejām un politiskajām grupām tiekoties Briselē un galvenajām plenārsesijām notiekot Strasbūrā. Vairākums Parlamenta darbinieku strādā Luksemburgā.

1992. gada lēmums nopietni ietekmēja Parlamenta darba kārtību, proti, tika noteikts, ka Parlamenta oficiālā darba vieta un vairākuma plenārsesiju norises vieta ir Strasbūra,Parlamenta komitejas tiekas Briselē un Parlamenta sekretariāts (darbinieki) oficiāli strādā Luksemburgā. Šī kārtība 1997. gadā tika iekļauta ES Līgumā.

Jebkuras izmaiņas pašreizējā sistēmā nozīmētu izmaiņas Līgumā, un to veikšanai būtu nepieciešams visu dalībvalstu valdību vienprātīgs lēmums un ratificēšana katras dalībvalsts parlamentā.