Jautājumi un atbildes par ES daudzgadu budžetu 

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

Jautājumi un atbildes par ES daudzgadu budžetu jeb daudzgadu finanšu shēmu – DFS (ES izdevumiem) un ES pašu resursiem (ES ieņēmumiem)

Ir sācies darbs pie tā, lai pieņemtu nākamo ES daudzgadu budžetu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Runa ir par Eiropas nākotni, par to, vai Eiropas Savienība iedzīvotāju labā turpmāk spēs darīt tikpat daudz, mazāk vai vairāk nekā līdz šim.

Šis izklāsts atspoguļo Parlamenta nostāju pirms Covid-19 pandēmijas. Kopš vīrusa uzliesmojuma Eiropas Komisija ir paziņojusi par Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) sākotnējā priekšlikuma pārskatīšanu, lai to pielāgotu ekonomikas atveseļošanas vajadzībām, veselības krīzei smagi skarot dalībvalstu ekonomikas. Pārskatīšanas plāns atbilst arī tam, ko lūguši EP deputāti.

Kopš krīzes sākuma Parlaments ir apstiprinājis virkni pasākumu, gan attiecībā uz budžetu, gan citās jomās, lai novērstu pandēmijas sekas. Aprīlī EP pieņēma rezolūciju, prasot spēcīgāku un vērienīgāku daudzgadu budžetu. Tiklīdz būs publicēta sīkāka informācija par Komisijas priekšlikumu, Parlaments koriģēs arī savu nostāju.

Eiropas Parlaments vēlas reformēt budžetu laikposmam pēc 2020. gada, lai to saskaņotu ar Parlamenta politiskajiem mērķiem un ES nākotnes redzējumu un lai nodrošinātu nepārtrauktību būtiskākajās ES politikas jomās, piemēram, reģionālās un lauksaimniecības politikas jomā. Šim budžetam būtu arī jārisina nākotnes problēmas, lai padarītu Eiropu stiprāku un ilgtspējīgāku. Tam būtu jāpalīdz veicināt mieru, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesību, uzlabot labklājību, ekonomisko izaugsmi, darbvietu kvalitāti, dalībvalstu un iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti, kā arī jāpalīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām.


ES budžets ir unikāls ar to, ka tas ir galvenokārt ieguldījumu budžets un tajā nav atļauts deficīts. Aptuveni 93 % ES budžeta tiek izlietoti iedzīvotāju, reģionu, pilsētu, lauksaimnieku, augstskolu un uzņēmumu labā. Savukārt ES administratīvās izmaksas nepārsniedz 7 % no kopējā ES budžeta. ES vienotā tirgus dalībniekiem ir vēl citas ekonomiskās priekšrocības, un to it īpaši var attiecināt uz dalībvalstīm, kuru ekonomika lielā mērā balstās uz starptautisko tirdzniecību.

  • DFS (daudzgadu finanšu shēma) ir ES daudzgadu budžets, kas parasti aptver laikposmu uz septiņiem gadiem.


    Šis budžets ir galvenokārt ieguldījumu budžets, un tajā ir apkopoti līdzekļi, kas palīdz īstenot mērķus dažādās politikas jomās. No daudzgadu budžeta pievienotās vērtības labumu gūst visi ES iedzīvotāji, jo tas palīdz tikt galā ar kopīgiem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām un vides aizsardzību, digitalizāciju, aizsardzību, robežu drošību, sociālajām tiesībām un darbvietām.


    DFS ir noteikti ierobežojumi ES izdevumiem — gan kopējiem izdevumiem, gan izdevumiem katrā atsevišķā darbības jomā — uz visu tā laikposmu. ES izdevumu veidi ir iedalīti plašās kategorijās jeb tā dēvētajās pozīcijās, kas atbilst ES prioritātēm un darbības jomām. Katram DFS gadam ir noteikti izdevumu maksimālie apjomi jeb “griesti”.


    Līdz šim ir bijušas piecas daudzgadu finanšu shēmas (DFS). Piekto un pašreizējo DFS, kas attiecas uz laikposmu no 2014. gada līdz 2020. gadam, pieņēma 2013. gada 2. decembrī.


    Pašreizējās DFS darbība izbeidzas 2020. gada 31. decembrī. Komisijas priekšlikumā par 2021.–2027. gada DFS ietilpst galvenās regulas projekts ar ierosinātajām summām un tiesību aktu priekšlikumi visām 37 ES programmām.


    Papildu informācijas avoti:

    Eiropas Savienības faktu lapas: daudzgadu finanšu shēma

  • DFS ilgtermiņa pieeja finansējumam nodrošina paredzamību un stabilitāti gan ES politisko mērķu īstenošanā, gan finanšu atbalsta saņēmējiem un līdzfinansētājiem, jo ES budžets ir galvenokārt ieguldījumu budžets.


    Daudzgadu finanšu plāna koncepciju izstrādāja pagājušā gadsimta 80. gados, mēģinot ar labākas plānošanas palīdzību samazināt ES iestāžu savstarpējos konfliktus, stiprināt budžeta disciplīnu un uzlabot budžeta izpildi.


    Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzēts, ka daudzgadu finanšu shēmu “nosaka vismaz uz pieciem gadiem”.

    Eiropas Parlaments šobrīd atbalsta piecu plus piecu gadu budžeta cikla ieviešanu, jo tas atbilstu Eiropas Savienības piecu gadu likumdošanas ciklam.


    Papildu informācijas avoti:

    ES budžeta vēsture

  • Izdevumu saistībām atvēlētie DFS līdzekļi visā laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir 1087,2 miljardi € pašreizējās cenās (jeb 963,5 miljardi € 2011. gada cenās).

    Skaidrojumu par saistību un maksājumu apropriācijām sk. tālāk.

    Infografikas avots: EPRS un Eiropas Komisija

The size of the MFF  
  • ES budžets ir mazs salīdzinājumā ar dalībvalstu budžetiem.

    Valsts līmenī dalībvalstis tērē vidēji 47,1 % no nacionālā kopienākuma (NKI), savukārt daudzgadu finanšu shēmā nonāk nedaudz virs 1 % no Eiropas Savienības NKI, un no tās iegūst visa ES. Tas nozīmē, ka ES budžetā nonāk viena četrdesmitā līdz viena piecdesmitā daļa no dalībvalstu izdevumiem.

    Rēķinot absolūtos skaitļos, ja ES gada budžetu salīdzina ar dalībvalstu vidējo budžetu, ir redzams, ka ES budžets ir daudz mazāks.

Comparison EU and national budgets  
  • Daudzgadu finanšu shēmas līdzekļi tiek izlietoti ar gada budžetu palīdzību.

    ES gada budžets ir kopīgi jāapstiprina abām ES budžeta lēmējinstitūcijām — Padomei (kā dalībvalstu pārstāvei) un Parlamentam. Līdz ar to ikgadējā budžeta procedūrā Padome un Parlaments lēmumus pieņem kā līdzvērtīgi partneri.

    ES gada budžetā ir jāievēro budžeta maksimālais apjoms, kāds daudzgadu finanšu shēmā (DFS) pieņemts dažādām programmām un politikas jomām, piemēram, kohēzijas politikai, lauksaimniecības politikai un ārējo attiecību politikai.

    Budžetā ir arī iekļauti elastības instrumenti, kas ļauj ES reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem un vajadzībām, piemēram, migrācijas un finanšu krīzes gadījumā vai dabas katastrofu gadījumā.

    Papildu informācijas avoti:

    Savienības izdevumi

    Infografika: budžeta pilnvaras (budžeta procedūra)

  • Aptuveni 93 % ES budžeta tiek izlietoti dažādu darbību finansēšanai pašās dalībvalstīs un ārpus tām. Ieguvēji ir iedzīvotāji, reģioni, pilsētas, lauksaimnieki, pētnieki, studenti, NVO un uzņēmumi.

    ES administratīvās izmaksas nepārsniedz 7 % no kopējā ES budžeta. Tajās ietilpst visu ES iestāžu (galvenokārt Eiropas Komisijas, Parlamenta un ES Padomes) administratīvās izmaksas, ieskaitot izmaksas par tulkiem un tulkotājiem, kuru darbs ļauj iedzīvotājiem piekļūt informācijai visās ES oficiālajās valodās.

    ES budžets ir unikāls ar to, ka tam nevar būt deficīts. Turklāt atšķirībā no dalībvalstu budžetiem, kurus lielā mērā izlieto publisko pakalpojumu sniegšanai un sociālā nodrošinājuma sistēmu finansēšanai, ES budžets galvenokārt ir ieguldījumu budžets.

    Papildu informācijas avoti:

    Ko manā labā dara Eiropa

    Kā tiek izlietots ES budžets: Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta informatīvo materiālu apkopojums (atsevišķi raksti pieejami šeit)

    ES finansētu projektu piemēri (Eiropas Komisija)


    Infografikas avots: Eiropas Komisija

EU spending  
  • Lai arī no kāda skatupunkta vērtē DFS, ikvienai dalībvalstij ieguvums no vienotā tirgus vien — pat ņemot vērā pašus pieticīgākos aprēķinus — vairākas reizes pārsniedz pašu dalībvalstu iemaksāto (avots: Eiropas Komisija).

    Strīdos par tā dēvētajiem neto maksātājiem netiek ņemti vērā visi ekonomiskie un nemonetārie ieguvumi, kādi dalībvalstīm ir no dalības ES. Daudzās politikas jomās, kurām ir pārrobežu aspekts un kurās nepieciešams sasniegt kritisko masu, ar kopīgu rīcību ES līmenī var panākt labākus rezultātus nekā ar sadrumstalotām atsevišķu dalībvalstu iniciatīvām. Vairāki pētījumi liecina, ka vienotais tirgus ir palielinājis nodarbinātību un izaugsmi. Kopš 1990. gada vienotā tirgus padziļināšana ir ļāvusi radīt 3,6 miljonus jaunu darbvietu. Turklāt bez vienotā tirgus integrācijas Eiropas Savienības IKP būtu par 8,7 % zemāks. Viens ES iedzīvotājs vidēji gadā iegūst par 840 € vairāk, pateicoties vienotajam tirgum.

    Neto budžeta bilance ir maldinošs rādītājs tam, kāds labums iedzīvotājiem ir no ES izdevumiem un dalības ES. Budžeta lēmumi, kas pieņemti, balstoties uz šo rādītāju, rada neefektīvu politiku, jo lēmumu pieņemšanā priekšroka tiek dota programmām, kurās nauda plūst atpakaļ uz dalībvalstīm. Šī juste retour (taisnīgas atdeves) pieeja ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē panākt lielāku Eiropas pievienoto vērtību ar ES budžeta palīdzību. Pamatā maldīgajām un neveselīgajām raizēm par to, lai dalībvalstij būtu neto bilance, ir tas, ka tāda politika, kas paredz līdzekļu plūsmu atpakaļ uz dalībvalsti, dod viegli saskatāmu tūlītēju labumu valsts līmeņa vai reģionālajiem līdzekļu saņēmējiem, un tas šāda veida politiku dara ārkārtīgi pievilcīgu. Tāda politika, no kuras ieguvumi Eiropā ir izkliedētāki un kura neparedz līdzekļu iemaksu dalībvalstīs, patiešām saņem mazāku vēlētāju un politiķu atbalstu (avots: Eiropas Parlamenta Izpētes dienests).

    Papildu informācijas avoti:

    ATDODIET MAN MANU NAUDU! Kā pārvarēt apsēstību ar juste retour un neto budžeta bilanci: noderīgu informatīvu dokumentu īss apkopojums

    Eiropas divu triljonu euro dividende: Eiropas integrācijas trūkuma radīto izmaksu attēlojums, 2019–2024 (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests)

    Tehniska informācija par ES nākamo daudzgadu budžetu (Eiropas Komisija)

EU Single market benefits  
EU revenue 2018  
  • Ar nākamo DFS izšķiras Eiropas nākotne — tas, vai ES pēc 2020. gada iedzīvotāju labā spēs darīt tikpat daudz, mazāk vai vairāk nekā līdz šim.

    Kopš stājās spēkā pašreizējā DFS, proti, kopš 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma, ES budžets ir saskāries ar jauniem pārbaudījumiem, ko radījusi pieaugošā nestabilitāte kaimiņreģionos, migrācijas krīze, drošības apdraudējums, kā arī arvien izteiktais investīciju trūkums, kas Eiropas Savienību pārņēma pēc finanšu un ekonomikas krīzes.

    Vēl viens pārbaudījums ir cīņa pret klimata pārmaiņām. Parlaments nesen (savā 2019. gada oktobra rezolūcijā) aicināja pastiprināti integrēt klimata politiku ES budžetā, lai garantētu pietiekamus resursus, ar ko īstenot taisnīgu pārkārtošanos uz oglekļneitrālu ekonomiku.

    Vēl viens ES mērķis ir finansēt ciešāku sadarbību aizsardzības jomā. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES nozīmē būtisku budžeta samazinājumu.

    Tāpēc 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai “būtu jānodrošina Savienībai nepieciešamie resursi, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pētniecību un inovāciju, sniegtu iespējas jauniešiem, efektīvi risinātu ar migrāciju saistītās problēmas, cīnītos pret bezdarbu, ilgstošo nabadzību un sociālo atstumtību, turpinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošanu, risinātu jautājumus saistībā ar ilgtspējību, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņām, stiprinātu ES drošību un aizsardzību, aizsargātu savas ārējās robežas un atbalstītu kaimiņvalstis” (no 2018. gada novembra rezolūcijas par EP nostāju par DFS).

    2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma skaitļos (Komisijas priekšlikuma un EP nostājas salīdzinājums)

    Papildu informācijas avoti:

    Eiropas Savienības faktu lapas: daudzgadu finanšu shēma

    ES budžets nākotnei (Komisijas tīmekļa lapa)

  • 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma skaitļos (Komisijas priekšlikuma un EP nostājas salīdzinājums)

    2018. gada novembra rezolūcija (preses relīze pieejama šeit)

    → Parlaments ir bijis gatavs risināt sarunas kopš 2018. gada novembra.

    Veicot augšupēju izvērtējumu tam, kādi resursi būtu nepieciešami mērķu sasniegšanai katrā ES politikas jomā, Parlaments lēš, ka jaunajā DFS vajadzētu iemaksāt 1,3 % no ES-27 NKI (Komisija ierosina 1,11 %, Padome savu nostāju vēl nav paudusi).

    Parlaments aicina papildus investēt tādās jomās kā jaunatne, pētniecība un inovācija, vides un klimata aizsardzība, infrastruktūra, MVU, digitalizācija un sociālās tiesības, tajā pašā laikā saglabājot finansējumu līdzšinējā līmenī (reālā izteiksmē) jau finansētajām ES jomām, piemēram, lauksaimniecības, kohēzijas un zivsaimniecības politikas jomām.

    2019.gada oktobra rezolūcija (preses relīze pieejama šeit)

    → Pēc 2019. gada maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlaments apstiprināja savu 2018. gadā pausto nostāju par DFS un pašu resursu reformu, 2019. gada oktobrī pieņemot rezolūciju par to.

    Šajā rezolūcijā no jauna uzsvērta nepieciešamība ieviest jaunu mehānismu, kas aizsargātu ES budžetu gadījumos, kad netiek ievērots tiesiskums, un atzinīgi vērtētas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2019. gada jūlijā uzņemtās saistības īstenot jaunas politiskās iniciatīvas. Vēl rezolūcijā īpaši norādīts, ka šīm iniciatīvām būtu jāsaņem jaunas apropriācijas papildus Komisijas budžeta priekšlikumā sākotnēji ierosinātajām.

    Attiecībā uz Eiropas zaļo kursu ES budžetā būtu pastiprināti jāintegrē klimata politika, un šim nolūkam būtu jānodrošina pienācīgs finansējums, lai atvieglotu taisnīgu pārkārtošanos uz oglekļneitrālu ekonomiku, vienlaicīgi raugoties, lai neviens netiek atstāts novārtā.

    Parlaments arī aicina nekavējoties sākt iestāžu sarunas un uzsver, ka politisks lēmums Eiropadomē nedrīkst apiet Parlamenta likumdošanas prerogatīvas.

    Parlaments arī aicina Komisiju sagatavot ārkārtas rīcības plānu, lai paplašinātu pašreizējo DFS (2014–2020), tajā paredzot arī aizsardzību ES līdzekļu saņēmējiem, gadījumā, ja sarunas ar Padomi neizdosies pabeigt laicīgi.

    Papildu informācijas avoti:

    Ierosinātās daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vizualizācija (infografika)

    Faktu lapas par EP nostāju

    Jaunākās preses relīzes par DFS

    Komisijas 2018. gada maija priekšlikums par jauno DFS laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam

MFF negotiating team  
  • Parlaments ir uzsvēris, ka tas “nesniegs piekrišanu attiecībā uz DFS, ja nebūs panākta vienošanās par ES pašu resursu sistēmas reformu”. Pēc Parlamenta domām, izdevumi un ieņēmumi būtu jāskata kā vienots veselums.

    EP iestājas par to, lai tiktu saglabāti pašreizējie pašu resursi un pakāpeniski ieviesti jauni. Uz NKI balstītās dalībvalstu tiešās iemaksas būtu attiecīgi jāsamazina.

    Parlaments redz potenciālu šādos jaunos pašu resursu veidos:

    • kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze;
    • digitālo pakalpojumu nodoklis;
    • finanšu darījumu nodoklis;
    • ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;
    • plastmasas nodoklis;
    • oglekļa ievedkorekcijas mehānisms.

    Parlaments uzstāj, ka ES budžetā ir jāatceļ jebkādas atlaides un korekcijas, ir jāvienkāršo no PVN iegūtie pašu resursi, jāsamazina “iekasēšanas izmaksas”, ko valstis ietur no muitas nodokļu summas, un jāiekļauj citi ieņēmumi, ko gūst no naudas sodiem un dažāda veida maksām.

    Parlaments 2018. gada novembrī savā starpposma ziņojumā par DFS pieņēma nostāju par ES pašu resursu sistēmas reformu un par 2021.–2027. gada DFS. Tajā tika apstiprināta pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada oktobrī pieņemtā Parlamenta nostāja.

    Papildu informācijas avoti:

    Eiropas Savienības faktu lapas: Savienības ieņēmumi

    Eiropas Savienības pašu resursi: ES finanšu sistēmas reformēšana

Own Resources: EP and Commission proposals  
  • Tā kā pasākumi, kam piešķir naudu no ES budžeta, aptver vairākus gadus, šajā budžetā izšķir saistību apropriācijas (visu to juridisko saistību izmaksas, kuras uzņemtas kārtējā finanšu gadā un var pāriet uz nākamajiem gadiem) un maksājumu apropriācijas (naudu, kas faktiski izmaksāta kārtējā gada laikā, lai, iespējams, pildītu iepriekšējos gados uzņemtās saistības). Šā iemesla dēļ maksājumu apjoms parasti pieaug daudzgadu finanšu shēmas pēdējos gados.

QR saite uz šī paskaidrojuma tiešsaistes versiju