Sākums

Īsumā

Kas ir delegācijas?

Eiropas Parlamenta delegācijas ir oficiālas Eiropas Parlamenta deputātu grupas, kas veido attiecības ar ārpussavienības parlamentiem, reģioniem vai organizācijām.

Regulāri tiekoties Briselē un Strasbūrā, delegāciju locekļi apspriež situāciju partnervalstīs un saiknes starp partneriem un ES. Delegācijas uzaicina ekspertus, kas strādā ārpus Eiropas Parlamenta -- piemēram, vēstniecībās, augstskolās vai ES diplomātiskajā dienestā --, lai viņi uzrunātu EP deputātus un piedalītos viedokļu apmaiņā.

Delegācijas bieži uzaicina personas, kuru viedokļi citādi netiktu uzklausīti: politiskās opozīcijas locekļus vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Viņu sniegtā informācija paplašina EP deputātu izpratni, turklāt tas tiek panākts ar īsām sanāksmēm, kas bieži vien nepārsniedz vienu stundu.

Delegācijas arī rīko starpparlamentārās sanāksmes, kurās tām ir iespēja tieši apspriest jautājumus ar ievēlētajiem pārstāvjiem no sadarbības valstīm.

Šīs sanāksmes notiek divreiz gada un ilgst vairākas stundas vai pat dienas. Tās pamīšus notiek vairākās vietās: ir sanāksmes, uz kurām EP deputāti ierodas sadarbības parlamentā attiecīgajā ārpussavienības valstī; un ir sanāksmes, uz kurām EP deputāti sadarbības partnerus uzaicina ierasties Eiropas Parlamentā.

Ja EP deputāti uz šīm sanāksmēm dodas uz ārpussavienības valstīm, viņi cenšas tikties arī ar cilvēkiem, kas nav saistīti ar parlamentu, un apmeklē ES finansētu projektu vietas.

Pastāvīgās delegācijas

Eiropas Parlamentā pašlaik ir 44 pastāvīgās delegācijas. To skaits var mainīties nākamā sasaukuma laikā, kas sākas 2019. gadā. Parlaments arī varētu nolemt izveidot ad hoc delegācijas, lai attiecīgi pievērstos kādai konkrētai jomai.

Īsi pēc iepriekšējām vēlēšanām Parlaments pieņēma rezolūciju par starpparlamentāro delegāciju skaitlisko sastāvu. Minētajā rezolūcijā ir uzskaitītas delegācijas, kas darbojas šajā sasaukumā, un norādīts, cik EP deputātu ir katrā delegācijā.

Delegāciju sadarbības valstu skaits un skaitliskais sastāvs katrā konkrētajā sasaukumā var būt visai atšķirīgs. Piemēram, iepriekšējā sasaukumā (2009-2014) viena delegācija strādāja ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni un Kosovu. Kopš 2014. gada vidus ar šīm valstīm strādā četras atsevišķas delegācijas.

Sastāvs

Lielākās delegācijas parasti ir tās, kas piedalās parlamentārajās asamblejās, kurās tiekas vairāki parlamenti.

Piemēram, Eiropas Parlamenta delegācijas forumā, kas notiek divreiz gadā un pulcē visus Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas parlamentus, piedalās 78 EP deputāti. Kad šie EP deputāti dodas uz asambleju, viņi tiekas ar 78 parlamentāriešiem -- ar vienu pārstāvi no katras valsts, kas ietilpst ĀKK valstu grupā un apvieno 78 valstis.

Taču šādas lielas delegācijas ir izņēmums, jo parasti Parlamenta delegācijās ir 15 vai pat mazāk locekļu. Mazākajās delegācijās ir tikai 8 locekļi.

Neatkarīgi no lieluma visām delegācijām ir vienāda struktūra: tām ir priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki, kurus ievēlē delegācija. Visus delegācijas locekļus izvirza Parlamenta politiskās grupas, un kopējais delegācijas sastāvs atspoguļo vispārējo Parlamenta politisko līdzsvaru.

Ikviens EP deputāts ir kādas delegācijas loceklis. Daži deputāti piedalās vairāku delegāciju darbā.

Noteikumi

Delegācijām ir jāievēro stingri noteikumi, kas izklāstīti oficiālā dokumentā "Īstenošanas noteikumi, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības".

Tajā ir noteikts delegāciju vispārējais mērķis: "[...] uzturēt un attīstīt sakarus ar to valstu parlamentiem, kuras tradicionāli ir Eiropas Savienības partneri, un [...] sniegt ieguldījumu to vērtību sekmēšanā [...], kuras ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā [...]."

Noteikumos ir arī izklāstīts, kā Parlamenta delegācijām būtu jāsadarbojas ar Parlamenta komitejām un kā delegāciju darbā būtu jāievēro Parlamenta nostājas un standarti.

Lai izmaksas būtu pēc iespējas zemākas, tiek stingri kontrolēts, cik delegācijas locekļu dodas braucienos ārpus ES, un par visiem braucieniem ir jāsaņem iepriekšēja atļauja.

EP delegācijas – pasaules līmeņa dalībnieki © European Parliament

Delegācijas apraksts un kompetence

Delegācijasuztur un attīsta Parlamenta starptautiskos sakarus un veicina EiropasSavienības lomas nostiprināšanos un redzamību pasaulē.

Tādēļdelegāciju darbības mērķis ir, no vienas puses, uzturēt un attīstīt sakarus arto valstu parlamentiem, kuras tradicionāli ir Eiropas Savienības partneri, un,no otras puses, sniegt ieguldījumu to vērtību sekmēšanā trešās valstīs, kas irEiropas Savienības dibināšanas pamatā, t. i., brīvības, demokrātijas,cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principi (ESlīguma 6. pants).

Parlamentastarptautiskos sakarus reglamentē starptautisko publisko tiesību principi.

Parlamentastarptautisko sakaru mērķis ir pēc iespējas un vajadzības gadījumā veicinātstarptautisko attiecību parlamentāro dimensiju.

(3. pants-- Delegāciju darbu regulējošie principi, ko Priekšsēdētāju konference pieņēma2015. gada 29. oktobrī)

Delegāciju veidi

Visas Eiropas Parlamenta delegācijas tiekas ar parlamentāriešiem citās valstīs, reģionos un organizācijās. Taču tas, kā un kur tās tiekas, ir atkarīgs no konkrētās delegācijas veida.

Parlamentārās asamblejas

Atsevišķa delegāciju grupa piedalās parlamentārajās asamblejās -- regulārās, oficiālās sanāksmēs, kurās tiekas ievēlētie pārstāvji no vairākiem parlamentiem. Eiropas Parlamenta delegācija ir viena no vairākām delegācijām, kas piedalās šādās asamblejās.

Parasti Eiropas Parlamenta delegācija ir vislielākā atsevišķā šādas asamblejas delegācija, un EP deputāti veido apmēram pusi no visiem delegātiem. Reizēm Eiropas Parlamenta pārstāvji ir mazākumā, salīdzinot ar kopējo delegātu skaitu.

Pašlaik 5 no 44 Eiropas Parlamenta delegācijām piedalās parlamentārajās asamblejās. Kā piemērus var minēt Delegāciju attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju (DNAT) un Delegāciju Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajā asamblejā (DLAT).

Starpparlamentārās komitejas

Eiropas Parlamenta delegācijas starpparlamentārajās komitejās ar saviem kolēģiem tiekas regulārās, oficiālās sanāksmēs. Lielākā daļā no šīm starpparlamentārajām komitejām ir divpusējas: tajās darbojas Eiropas Parlaments un vēl viena delegācija, parasti no vienas valsts.

Starpparlamentārās komitejas atkarībā no vairākiem faktoriem var tikt dēvētas kā "parlamentārās asociācijas komitejas", "parlamentārās sadarbības komitejas", "apvienotās parlamentārās komitejas" vai "stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas".

Visas šīs komitejas ir izveidotas ar ES un partneru divpusējiem nolīgumiem. Sanāksmju norisi nosaka stingrs reglaments.

Eiropas Parlamentā pašlaik ir 15 delegācijas, kas piedalās 23 parlamentārajās komitejās. Kā piemērus var minēt Delegāciju ES un Meksikas Apvienotajā parlamentārajā komitejā (D-MX) un Delegāciju ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejā (D-UA).

Pārējās parlamentu sadarbības delegācijas

Lielākā delegāciju grupa nodarbojas ar attiecību veidošanu ar kādu citu valsti vai arī ar valstu grupu.

Šīs delegācijas ar saviem kolēģiem likumdevējiem tiekas kārtējās parlamentu sadarbības sanāksmēs. Tas, cik bieži šīs sanāksmes notiek, ir atkarīgs no abu attiecīgo partneru pasākumu grafika un pieejamības. Šīm sanāksmēm nav speciālu noteikumu, tomēr to norisē ievēro vispārējos noteikumus, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta delegācijām.

Lielākā daļa Eiropas Parlamenta delegāciju -- apmēram 25 no kopumā 44 delegācijām -- ietilpst šajā parlamentu sadarbības delegāciju kategorijā. Kā divus piemērus var minēt Delegāciju attiecībām ar Japānu (D-JP) un Delegācija attiecībām ar Kanādu (D-CA).

Delegāciju priekšsēdētāju konference

Delegāciju priekšsēdētāju konference ir Eiropas Parlamenta politiska struktūra, kas koordinē Parlamenta 44 pastāvīgo delegāciju darbu.

Konference nodrošina, lai delegāciju darbs būtu efektīvs un saskanīgs ar citu Parlamenta struktūru darbu. Konferences regulārās sanāksmes veido forumu, kurā apspriest delegācijām kopīgos jautājumus un uzdevumus.

Sastāvs un priekšsēdētājs

Konferences locekļi ir priekšsēdētāji Parlamenta 44 delegācijām un 3 komitejām, kas strādā ar starptautisko attiecību lietām.

Vienu no 44 šajā grupā iesaistītajiem priekšsēdētājiem ievēlē par Konferences priekšsēdētāju. Viņš vai viņa amatā ir divarpus gadus jeb pusi no Parlamenta piecu gadu pilnvaru termiņa.

Pašlaik Delegāciju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāja ir Inés Ayala Sender. Viņas pilnvaras beidzas līdz ar Parlamenta astoto sasaukumu 2019. gadā.

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu pārstāvošā Spānijas deputāte Inés Ayala Sender ir arī Delegācijas attiecībām ar Magribas valstīm un Arābu Magribas Savienību priekšsēdētāja, kā arī Delegācijas Savienības Vidusjūrai parlamentārajā asamblejā locekle.

Sanāksmju plānošana

Delegāciju priekšsēdētāju konferences sanāksmes parasti notiek otrdienās Strasbūras sesiju laikā. Tas nozīmē, ka katru gadu rīko 12 sanāksmes.

Divreiz gadā Konference plāno delegāciju sanāksmju grafiku nākamajiem sešiem mēnešiem. Grafika projektu iesniedz Ārlietu komitejai, Starptautiskās tirdzniecības komitejai un Attīstības komitejai. Pēc tam šo grafiku iesniedz Priekšsēdētāju konferencei -- Eiropas Parlamenta struktūrai, kas sastāv no Parlamenta priekšsēdētāja un politisko grupu priekšsēdētājiem.

Priekšsēdētāju konference atbild par delegāciju grafika apstiprināšanu.

Ieteikumi, kas adresēti citām politiskajām struktūrām un kas saņemti no tām

Delegāciju priekšsēdētāju konference reizēm Priekšsēdētāju konferencei iesniedz arī priekšlikumus par delegāciju darbu.

Priekšsēdētāju konference un Eiropas Parlamenta Prezidijs -- vēl viena politiska struktūra, kas sastāv no Parlamenta priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietniekiem -- var deleģēt īpašus uzdevumus Delegāciju priekšsēdētāju konferencei.

Sadarbība starp delegācijām un starp delegācijām un komitejām

Pieņemot kopīgas pieejas un pamatnostādnes par delegāciju darbībām, Delegāciju priekšsēdētāju konference ievēro paraugpraksi.

Tā arī sadarbojas ar Komiteju priekšsēdētāju konferenci -- paralēlu politisko struktūru, kas koordinē komiteju darbu.

Šādi Parlamenta komitejas un delegācijas nodrošina sasvstarpēju koordinēšanu.

Un līdz ar to tiek nostiprināta Eiropas Parlamenta pārraudzība pār ES ārlietām.

Satvars

Delegāciju priekšsēdētāju konference ir aprakstīta Parlamenta Reglamentā.

Pašreizējā Reglamenta redakcijā Konferences darbību reglamentē šādas četras klauzulas, kas ietverta 30. pantā:

1. Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo parlamentu sadarbības delegāciju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.

2. Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais klātesošais deputāts.

3. Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu.

4. Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Delegāciju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.

Locekļi