IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012
10.6.2020 - (05112/2020 – C9-0106/2020 – 2017/0121(COD)) - ***II
Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Kateřina Konečná
- 001-001 (PDF - 99 KB)
- 001-001 (DOC - 28 KB)
- 002-011 (PDF - 137 KB)
- 002-011 (DOC - 32 KB)
- 012-017 (PDF - 123 KB)
- 012-017 (DOC - 26 KB)
- 018-022 (PDF - 118 KB)
- 018-022 (DOC - 35 KB)
- 023-023 (PDF - 112 KB)
- 023-023 (DOC - 30 KB)
- 024-033 (PDF - 194 KB)
- 024-033 (DOC - 47 KB)
- 032-032/REV1 (PDF - 112 KB)
- 032-032/REV1 (DOC - 72 KB)
- 034-040 (PDF - 169 KB)
- 034-040 (DOC - 42 KB)
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012
(05112/2020 – C9-0106/2020 – 2017/0121(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05112/2020 – C9-0106/2020),
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Polijas Republikas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu[2],
– ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2020)0151),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[3] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0278),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9‑0114/2020),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
1. Starptautiskais autotransporta tirgus
Autotransporta nozarē Savienības sociālās jomas noteikumiem būtu jāpalīdz sasniegt politikas mērķus, proti, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus, nodrošināt taisnīgu konkurenci starp autopārvadājumu uzņēmumiem un paaugstināt ceļu satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem.
Galvenie sociālās jomas noteikumi, ko piemēro autotransporta nozarē, ietver normas par transportlīdzekļu vadītāju darba laika organizēšanu, kas izklāstītas Direktīvā 2002/15/EK[4], minimālajiem izpildes nodrošināšanas nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvā 2006/22/EK, noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas laikiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 561/2006[5] un noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kas izklāstīti Direktīvā 96/71/EK[6] un Izpildes direktīvā 2014/67/ES[7]. Šie tiesību akti ir daļa no plašākiem centieniem uzlabot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus, nodrošināt godīgu konkurenci starp pārvadātājiem un uzlabot drošību uz Eiropas ceļiem, kā arī panākt līdzsvaru starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus.
2. Komisijas priekšlikums
2017. gada 31. maijā Komisija pieņēma pirmo tiesību aktu kopumu mobilitātes jomā ar mērķi nodrošināt godīgu konkurenci, vienkāršot spēkā esošos noteikumus, uzturēt ES iekšējo tirgu un nodrošināt darba ņēmēju tiesības šajā nozarē. Šā pirmā tiesību aktu kopuma mobilitātes jomā ietvaros Komisija ierosināja izstrādāt īpašus noteikumus par norīkošanu darbā autotransporta nozarē.
Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt darbā norīkošanas noteikumu samērīgu un paredzētajam nolūkam atbilstošu piemērošanu, uzlabot izpildi un padarīt dalībvalstu administratīvo sadarbību strukturētāku un efektīvāku.
3. Iestāžu sarunas
Pēc tam, kad 2019. gada 4. aprīlī tika pieņemta Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā, laikposmā no 2019. gada oktobra līdz decembrim Somijas Padomes prezidentūras laikā notika iestāžu sarunas (ar mērķi panākt agrīnu vienošanos otrajā lasījumā). Pēc četrām trialoga kārtām, no kurām dažas bija kopīgas, Parlamenta sarunu grupa panāca provizorisku vienošanos ar Padomes prezidentūru pēdējā trialogā, kas sākās 2019. gada 11. decembrī.
Provizoriskās vienošanās teksts tika iesniegts Transporta un tūrisma komitejai (TRAN) un apstiprināts 2020. gada 21. janvārī. Pamatojoties uz komitejas apstiprinājumu, TRAN komitejas priekšsēdētāja vēstulē Pastāvīgo pārstāvju komitejai (COREPER I) norādīja, ka viņa ieteiks Padomes nostāju plenārsēdē apstiprināt bez grozījumiem, ja tā būs saskaņota ar provizorisko vienošanos, kas panākta starp abām iestādēm. Pēc juristu lingvistu veiktas pārbaudes Padome 2020. gada 7. aprīlī (ar rakstisku procedūru) oficiāli pieņēma savu nostāju saskaņā ar provizorisko vienošanos.
4. Vienošanās galvenie elementi
Vispārējā vienošanās, ko Parlaments panāca ar Padomi, vēl vairāk pastiprināja priekšlikumu, lai nodrošinātu līdzsvarotus apstākļus godīgai konkurencei un stingru izpildi. Jo īpaši tika panākts:
Atbrīvojumi no norīkošanas režīma darba ņēmējiem, kas iesaistīti starptautiskajos autopārvadājumos
Galvenie vienošanās elementi attiecas uz atbrīvojuma no vispārējiem darbā norīkošanas noteikumiem ieviešanu, ņemot vērā augsto mobilitātes pakāpi, un uz šā atbrīvojuma piemērošanas jomu.
Atbrīvojumi no norīkošanas noteikumiem jo īpaši ietver gan kravu, gan pasažieru “divpusējus pārvadājumus” un paredz ļoti ierobežotu elastību attiecībā uz papildu apstāšanos saistībā ar pārvadājumiem. Turklāt ir precizēts, ka starptautiskie tranzīta pārvadājumi pāri kādas dalībvalsts teritorijai nerada darbā norīkošanas situāciju. Precizējumi ir veikti arī attiecībā uz kombinētajiem pārvadājumiem. Citi pārvadājumi, tostarp kabotāžas pārvadājumi, ir norīkošanas situācijas.
Lai gan Padome ierosināja paplašināt atbrīvojuma piemērošanu, attiecinot to arī uz pašpārvadājumiem, Parlaments veiksmīgi aizstāvēja atbrīvojumu attiecināšanu tikai uz gadījumiem, kad ir noslēgts pakalpojumu līgums starp darba devēju, kas nosūta transportlīdzekļa vadītāju, un personu, kas darbojas uzņēmējā dalībvalstī.
Turklāt ir precizēts, ka transportlīdzekļa vadītāja vairākkārtēja pārtraukta uzturēšanās uzņēmējā dalībvalstī nesummējas ilgtermiņa norīkojumā.
Trešo valstu pārvadātāji
Padome apstiprināja Parlamenta nostāju par trešo valstu pārvadātājiem, lai nodrošinātu ka ES transportlīdzekļu vadītāju norīkošanas noteikumu pastiprināšana nerada konkurences priekšrocības trešo valstu pārvadātājiem, kuriem ir piekļuve ES autopārvadājumu tirgum.
Saskaņā ar Direktīvas 96/71/EK 1. panta 4. punktu attieksme pret uzņēmumiem, kas reģistrēti valstī, kura nav dalībvalsts, nedrīkst būt labvēlīgāka kā pret dalībvalstī reģistrētiem uzņēmumiem. Tika apstiprināts, ka minētais princips būtu jāpiemēro arī attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. Turklāt dalībvalstīm ir jāievēro to pienākums nepieļaut Savienības uzņēmumu diskrimināciju, arī vienojoties ar ETMK par nosacījumiem piekļuvei Savienības tirgum. Savienībai būtu arī jārisina sarunas par AETR nolīgumu, lai to saskaņotu ar jaunajiem kontroles instrumentiem (viedajiem tahogrāfiem).
Administratīvās prasības attiecībā uz norīkošanu darbā, kontroli un izpildi
Pārvadātājiem būs iespēja un pienākums norīkojuma deklarāciju un pieprasītās informācijas nosūtīšanai izmantot Komisijas Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI). Šī saskaņotā procedūra padarīs atsevišķās valstu informācijas sistēmas liekas.
Attiecībā uz pārbaudes noteikumiem tiek nošķirta pārbaude uz ceļa un pārbaude pēc norīkošanas darbā. No autopārvadātāja pēc norīkošanas darbā var tieši pieprasīt transportlīdzekļa vadītāja darba līgumu un algas lapas. Pēcnorīkošanas pārbaudes posmā galvenais saziņas rīks pārvadātājam būs IMI sistēma, un dalībvalstij ir iespēja iesaistīt sociālos partnerus.
Padome piekrita Parlamenta prasībai noteikt sodus, ko piemēro par lex specialis noteikumu pārkāpumiem, un piemērot sankcijas loģistikas ķēdes dalībniekiem, ja tie zina vai tiem vajadzētu zināt par pārkāpumiem. Visbeidzot, Padome piekrita arī noteikumam par “pārdomātu izpildi”, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu vispārējā kontroles stratēģijā iekļaut darbā norīkošanas noteikumu kontroli.
Pārredzamība attiecībā uz nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem
Padome akceptēja Parlamenta prasību ieviest īpašu noteikumu par uzņēmējas dalībvalsts pienākumu nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tās nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, tostarp tiem, kas noteikti konkrētos koplīgumos.
Direktīvas 2002/15/EK iekļaušana sociālās jomas tiesību aktu izpildes standartos
Ar Direktīvu 2006/22/EK tika ieviesti Savienības standarti, lai kontrolētu un izpildītu noteikumus par transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem, kā arī noteikumus par tahogrāfiem. Tomēr no tās darbības jomas tika izslēgta Direktīva 2002/15/EK. Vienošanās ietver vairākus minētās direktīvas aspektus, piemēram: valstu pārbaudes sistēmas, minimālo pārbaužu skaitu, dalībvalstu riska novērtējuma sistēmas un informācijas apmaiņu.
Pārskatītie sociālās jomas tiesību aktu izpildes standarti
Lai uzlabotu riska novērtējuma sistēmu, tika veiktas divas izmaiņas: pirmkārt, Komisija ieviesīs vienotu uzņēmuma riska novērtējuma formulu un, otrkārt, kontroles iestādēm visā ES būs pieejama valsts informācija par riska novērtējumu, tostarp saistībā ar pārbaudēm uz ceļiem.
Pilnvarojumi Komisijai
Vienošanās ietver divus pilnvarojumus pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pielikumu atjaunināšanu un trīs jaunus pilnvarojumus pieņemt īstenošanas aktus, proti, par vienotu formulu riska novērtējuma aprēķināšanai, par vienotu pieeju tam, kā tiek reģistrēts un kontrolēts laiks, ko pavada, veicot “citu darbu”, un par funkciju izstrādi IMI saziņas rīkam, kas jāizmanto norīkojuma deklarācijās.
Transponēšana un pārskatīšana
Dalībvalstis transponē direktīvu 18 mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Komisijas novērtējumu par direktīvas un jo īpaši par īpašo noteikumu attiecībā uz norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem īstenošanu ir paredzēts veikt 2025. gada beigās.
5. Ieteikums
Referente uzskata, ka panāktais kompromiss ir līdzsvarots rezultāts. Tā kā Padomes nostāja ir saskaņā ar provizorisko vienošanos, kas panākta iestāžu sarunās, referente iesaka to apstiprināt bez grozījumiem.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Izpildes nodrošināšanas prasības un īpaši noteikumi autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā |
|||
Atsauces |
05112/1/2020 – C9-0106/2020 – 2017/0121(COD) |
|||
EP 1. lasījuma datums – P numurs |
4.4.2019 T8-0339/2019 |
|||
Komisijas priekšlikums |
COM(2017)0278 - C8-0170/2017 |
|||
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā |
17.4.2020 |
|||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 17.4.2020 |
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Kateřina Konečná 10.7.2017 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
28.4.2020 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
8.6.2020 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
30 19 0 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Johan Danielsson, Andor Deli, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Elsi Katainen, Kateřina Konečná, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Leila Chaibi, Roman Haider, Henna Virkkunen |
|||
Iesniegšanas datums |
10.6.2020 |
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
30 |
+ |
ECR |
Peter Lundgren |
GUE/NGL |
Leila Chaibi, Kateřina Konečná, Elena Kountoura |
ID |
Marco Campomenosi, Roman Haider, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo |
NI |
Mario Furore |
PPE |
Henna Virkkunen, Benoît Lutgen, Giuseppe Milazzo, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg‑Vrionidi |
Renew |
José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan‑Christoph Oetjen, Dominique Riquet |
S&D |
Johan Danielsson, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Vera Tax |
Verts/ALE |
Jakop G. Dalunde |
19 |
- |
ECR |
Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski |
NI |
Dorien Rookmaker |
PPE |
Magdalena Adamowicz, Andor Deli, Gheorghe Falcă, Marian‑Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska |
S&D |
Andris Ameriks, Bogusław Liberadzki, Rovana Plumb, István Ujhelyi, Petar Vitanov |
Verts/ALE |
Ciarán Cuffe, Karima Delli, Anna Deparnay‑Grunenberg, Tilly Metz |
0 |
0 |
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas