Kodolenerģija

01-02-2018

Mūsdienās ražotā kodolenerģija tiek iegūta tā sauktajā kodola skaldīšanas procesā, kurā notiek urāna un plutonija atomu kodolu dalīšana, lai izdalītu enerģiju. Kodolenerģija ir svarīga mazoglekļa alternatīva fosilajam kurināmajam un ieņem būtisku vietu 13 no 27 ES dalībvalstu energoresursu struktūrā, proti, tā veido gandrīz 26 % no ES kopā saražotās elektroenerģijas. Tomēr pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā un Fukušimas kodolkatastrofas Japānā 2011. gadā kodolenerģija tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Vācijas lēmums līdz 2020. gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas un divu reaktoru darbības pagaidu apturēšana Beļģijā pēc tam, kad to korpusā tika konstatētas plaisas, ir palielinājusi spiedienu par labu tam, lai atteiktos no kodolenerģijas Eiropā. Lai arī dalībvalstis var izvēlēties, vai iekļaut kodolenerģiju savā energoavotu struktūrā, ES tiesību aktu mērķis ir uzlabot kodolspēkstaciju drošības standartus un nodrošināt to, ka kodolatkritumi tiek droši apglabāti un apstrādāti.

Mūsdienās ražotā kodolenerģija tiek iegūta tā sauktajā kodola skaldīšanas procesā, kurā notiek urāna un plutonija atomu kodolu dalīšana, lai izdalītu enerģiju. Kodolenerģija ir svarīga mazoglekļa alternatīva fosilajam kurināmajam un ieņem būtisku vietu 13 no 27 ES dalībvalstu energoresursu struktūrā, proti, tā veido gandrīz 26 % no ES kopā saražotās elektroenerģijas. Tomēr pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā un Fukušimas kodolkatastrofas Japānā 2011. gadā kodolenerģija tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Vācijas lēmums līdz 2020. gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas un divu reaktoru darbības pagaidu apturēšana Beļģijā pēc tam, kad to korpusā tika konstatētas plaisas, ir palielinājusi spiedienu par labu tam, lai atteiktos no kodolenerģijas Eiropā. Lai arī dalībvalstis var izvēlēties, vai iekļaut kodolenerģiju savā energoavotu struktūrā, ES tiesību aktu mērķis ir uzlabot kodolspēkstaciju drošības standartus un nodrošināt to, ka kodolatkritumi tiek droši apglabāti un apstrādāti.