Atjaunojamie energoresursi

01-01-2018

Atjaunojamie enerģijas avoti (vēja enerģija, saules enerģija, hidroelektroenerģija, okeāna enerģija, ģeotermālā enerģija, biomasa un biodegviela) ir fosilā kurināmā alternatīvas, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, dažādot energoapgādi un samazināt atkarību no nedrošajiem un nepastāvīgajiem fosilā kurināmā, jo īpaši naftas un gāzes, tirgiem. Pēdējos gados ir būtiski paplašināts ES tiesiskais regulējums, kas veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu. ES vadītāji 2009. gadā nosprauda mērķi – līdz 2020. gadam panākt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 20 % no visa ES energopatēriņa. Savukārt 2018. gadā tika nolemts, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 32 % no visa ES energopatēriņa. Tiek apspriestas turpmākās politikas pamatnostādnes laikposmam pēc 2030. gada.

Atjaunojamie enerģijas avoti (vēja enerģija, saules enerģija, hidroelektroenerģija, okeāna enerģija, ģeotermālā enerģija, biomasa un biodegviela) ir fosilā kurināmā alternatīvas, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, dažādot energoapgādi un samazināt atkarību no nedrošajiem un nepastāvīgajiem fosilā kurināmā, jo īpaši naftas un gāzes, tirgiem. Pēdējos gados ir būtiski paplašināts ES tiesiskais regulējums, kas veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu. ES vadītāji 2009. gadā nosprauda mērķi – līdz 2020. gadam panākt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 20 % no visa ES energopatēriņa. Savukārt 2018. gadā tika nolemts, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 32 % no visa ES energopatēriņa. Tiek apspriestas turpmākās politikas pamatnostādnes laikposmam pēc 2030. gada.