Lejupslīdes reģioni : jauna demogrāfiskā un teritoriālā paradigma
Eiropas Savienība, Krievija un Japāna šobrīd veido to pasaules daļu, kurā tuvākajos gados gaidāms vismazākais demogrāfiskais pieaugums. Neapskatot ārpolitikas jautājumus, šādas attīstības tendences ietekmē ne tikai reģionālo un vietējo attīstību. Tāpēc mūsdienu demogrāfiskās situācijas fenomeni saistīti ar ekonomiskās kohēzijas, sociālo un teritoriālo politiku. Tas, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās skar veselus reģionus, dažkārt saistīts vai pat tiešā veidā izriet no būtiskajām atšķirībām attīstības līmenī. Šo atšķirību mazināšana tradicionāli ir galvenais Eiropas Savienības kohēzijas politikas uzdevums. Pētījuma autori uzskata, ka tāpēc šī politika būtu atkārtoti jāpārskata: no ekonomiskā, sociālā, vides un galvenokārt no teritoriālā viedokļa. Risinājums iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmai varētu būt daudzlīmeņu pārvaldības sistēmas izveide, kuras ietvaros regulācija notiktu gan virsreģionālā līmenī (Eiropas Savienība, valstis), gan apakšreģionālā līmenī (vietējās pašvaldības, aglomerācijas), gan pārreģionālā līmenī (pārrobežu teritorijas, iekšējās teritorijas).
Pētījums
Kopsavilkums
Ārējais autors
Claude Grasland, Ronan Ysebaert, Bernard Corminboeuf, Nicolas Gaubert, Nicolas Lambert, Isabelle Salmon (UMS RIATE - Université Paris Diderot) ; Myriam Baron, Sophie Baudet-Michel, Estelle Ducom, Dominique Rivière, Camille Schmoll, Christine Zanin (Géographie-cités - CNRS Paris-A) ; Jérome Gensel, Jean-Marc Vincent, Christine Plumejeaud (LIG - Université Joseph Fourier) ; Gilles Van Hamme (IGEAT - Université Libre de Bruxelles) ;Einar Holm, Magnus Strömgren (Université d’Umeå) ; Pasquale Coppola, Alessia Salaris (Université de Naples) ; Octavian Groza, Ionel Muntele, George Turcanasu et Oana Stoleriu (CUGUAT – TIGRIS - Université Alexandru Ioan Cuza)