ThinkTank logo Dokumenti, kas palīdz izstrādāt jaunus ES tiesību aktus
Publicēšanas datums 02-07-2019

Pirmie Līgumi

01-01-2018

Ņemot vērā Otrā pasaules kara postošās sekas un nepārtrauktos Austrumu un Rietumu konfrontācijas draudus, par svarīgāko prioritāti kļuva Francijas un Vācijas izlīgums. Kopēja sešu valstu ogļu un tērauda nozare, ko izveidoja ar 1951. gadā noslēgto Parīzes līgumu, bija pirmais solis virzībā uz Eiropas integrāciju. 1957. gadā noslēgtie Romas līgumi nostiprināja šīs integrācijas pamatu un stiprināja domu par sešu Eiropas valstu kopēju nākotni.

Ņemot vērā Otrā pasaules kara postošās sekas un nepārtrauktos Austrumu un Rietumu konfrontācijas draudus, par svarīgāko prioritāti kļuva Francijas un Vācijas izlīgums. Kopēja sešu valstu ogļu un tērauda nozare, ko izveidoja ar 1951. gadā noslēgto Parīzes līgumu, bija pirmais solis virzībā uz Eiropas integrāciju. 1957. gadā noslēgtie Romas līgumi nostiprināja šīs integrācijas pamatu un stiprināja domu par sešu Eiropas valstu kopēju nākotni.

Publicēšanas datums 01-07-2019

Sasniegumi pirms Vienotā Eiropas akta

01-01-2018

Pirmo līgumu galvenās izmaiņas ir saistītas ar Kopienas pašu resursu izveidošanu, Parlamenta budžeta pilnvaru pastiprināšanu, EP deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās un Eiropas Monetārās sistēmas izveidi. Vienotā Eiropas akta stāšanās spēkā 1986. gadā, ar ko tika ievērojami mainīts Romas līgums, pastiprināja Eiropas integrāciju, izveidojot lielu iekšējo tirgu.

Pirmo līgumu galvenās izmaiņas ir saistītas ar Kopienas pašu resursu izveidošanu, Parlamenta budžeta pilnvaru pastiprināšanu, EP deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās un Eiropas Monetārās sistēmas izveidi. Vienotā Eiropas akta stāšanās spēkā 1986. gadā, ar ko tika ievērojami mainīts Romas līgums, pastiprināja Eiropas integrāciju, izveidojot lielu iekšējo tirgu.

Māstrihtas un Amsterdamas līgumi

01-01-2018

Ar Māstrihtas līgumu groza iepriekšējos Eiropas līgumus un izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir trīs pīlāru struktūra – Eiropas Kopienas, kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā. Ar Amsterdamas līgumu tika ieviesti pielāgojumi, kas bija vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un demokrātiskāku Savienības darbību pēc tās paplašināšanās.

Ar Māstrihtas līgumu groza iepriekšējos Eiropas līgumus un izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir trīs pīlāru struktūra – Eiropas Kopienas, kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā. Ar Amsterdamas līgumu tika ieviesti pielāgojumi, kas bija vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un demokrātiskāku Savienības darbību pēc tās paplašināšanās.

Nicas līgums un Konvents par Eiropas nākotni

01-01-2018

Nicas līgums tikai daļēji sagatavoja Eiropas Savienību svarīgajām paplašināšanās kārtām 2004. gadā un 2007. gadā austrumu un dienvidu virzienā. Reaģējot uz Lākenes deklarācijā uzdotajiem jautājumiem, Konvents par Eiropas nākotni centās izstrādāt Līgumu par Konstitūciju Eiropai kā jaunu Eiropas Savienības tiesisko pamatu. Šis līgums netika ratificēts tādēļ, ka divās dalībvalstīs iedzīvotāji referendumos nobalsoja pret tā pieņemšanu.

Nicas līgums tikai daļēji sagatavoja Eiropas Savienību svarīgajām paplašināšanās kārtām 2004. gadā un 2007. gadā austrumu un dienvidu virzienā. Reaģējot uz Lākenes deklarācijā uzdotajiem jautājumiem, Konvents par Eiropas nākotni centās izstrādāt Līgumu par Konstitūciju Eiropai kā jaunu Eiropas Savienības tiesisko pamatu. Šis līgums netika ratificēts tādēļ, ka divās dalībvalstīs iedzīvotāji referendumos nobalsoja pret tā pieņemšanu.

Lisabonas līgums

01-01-2018

Šajā lapā ir izklāstīta Lisabonas līguma priekšvēsture un šā līguma pamatnoteikumi. Mērķis ir sniegt vēsturisko kontekstu, kādā no iepriekšējiem radies šis jaunākais ES pamatdokuments. Īpašie noteikumi (ar atsaucēm uz attiecīgajiem pantiem) un to ietekme uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm sīkāk skaidrota faktu lapās, kurās aplūkoti konkrēti politikas virzieni un aspekti.

Šajā lapā ir izklāstīta Lisabonas līguma priekšvēsture un šā līguma pamatnoteikumi. Mērķis ir sniegt vēsturisko kontekstu, kādā no iepriekšējiem radies šis jaunākais ES pamatdokuments. Īpašie noteikumi (ar atsaucēm uz attiecīgajiem pantiem) un to ietekme uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm sīkāk skaidrota faktu lapās, kurās aplūkoti konkrēti politikas virzieni un aspekti.

Eiropas Parlaments: vēsturisks atskats

01-03-2018

Eiropas Parlamenta pirmsākums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Kopējā asambleja, kura kļuva par kopēju asambleju trim tolaik pastāvošajām pārvalstiskajām Eiropas kopienām. Šī asambleja vēlāk ieguva Eiropas Parlamenta nosaukumu. Laika gaitā šī iestāde, kuras deputātus kopš 1979. gada ievēlē tiešās vēlēšanās, ir ievērojami mainījusies – no asamblejas ar ieceltiem dalībniekiem tā kļuvusi par vēlētu parlamentu, kas tagad tiek vispārēji atzīts par Eiropas Savienības politiskās darba kārtības ...

Eiropas Parlamenta pirmsākums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Kopējā asambleja, kura kļuva par kopēju asambleju trim tolaik pastāvošajām pārvalstiskajām Eiropas kopienām. Šī asambleja vēlāk ieguva Eiropas Parlamenta nosaukumu. Laika gaitā šī iestāde, kuras deputātus kopš 1979. gada ievēlē tiešās vēlēšanās, ir ievērojami mainījusies – no asamblejas ar ieceltiem dalībniekiem tā kļuvusi par vēlētu parlamentu, kas tagad tiek vispārēji atzīts par Eiropas Savienības politiskās darba kārtības noteicēju.

Eiropas Parlaments: vēlēšanu procedūras

01-02-2018

Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras reglamentē gan Eiropas tiesību akti, ar kuriem nosaka visām dalībvalstīm kopīgus noteikumus, gan īpaši dalībvalstu noteikumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi. Kopīgajos noteikumos paredz proporcionālas pārstāvības principu, noteikumus par procentu sliekšņiem un uzskaita konkrētas situācijas, kas nav savienojamas ar Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Daudzi citi svarīgi noteikumi, piemēram, par konkrēto vēlēšanu sistēmu, kas ir jāizmanto, un vēlēšanu apgabalu ...

Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras reglamentē gan Eiropas tiesību akti, ar kuriem nosaka visām dalībvalstīm kopīgus noteikumus, gan īpaši dalībvalstu noteikumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi. Kopīgajos noteikumos paredz proporcionālas pārstāvības principu, noteikumus par procentu sliekšņiem un uzskaita konkrētas situācijas, kas nav savienojamas ar Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Daudzi citi svarīgi noteikumi, piemēram, par konkrēto vēlēšanu sistēmu, kas ir jāizmanto, un vēlēšanu apgabalu skaitu, ir noteikti dalībvalstu tiesību aktos.

Eiropas Savienības Tiesa

01-03-2018

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm. To veido divas tiesas: pati Tiesa un Vispārējā tiesa. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir Eiropas Savienības jurisdikcija. Minētās tiesas nodrošina Savienības primāro un sekundāro tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu Eiropas Savienībā. Tās pārbauda Savienības iestāžu izdoto tiesību aktu likumīgumu un lemj par to, vai dalībvalstis ir ievērojušas primārajos un sekundārajos tiesību aktos tām noteiktos ...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm. To veido divas tiesas: pati Tiesa un Vispārējā tiesa. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir Eiropas Savienības jurisdikcija. Minētās tiesas nodrošina Savienības primāro un sekundāro tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu Eiropas Savienībā. Tās pārbauda Savienības iestāžu izdoto tiesību aktu likumīgumu un lemj par to, vai dalībvalstis ir ievērojušas primārajos un sekundārajos tiesību aktos tām noteiktos pienākumus. Tiesa pēc dalībvalstu tiesnešu pieprasījuma interpretē arī Savienības tiesību aktus.

Eiropas Savienības Tiesas kompetences jomas

01-03-2018

Šajā faktu lapā aplūkotas Eiropas Savienības Tiesas (EST) kompetences jomas. Tiesu veido divas tiesas – pati Tiesa un Vispārējā tiesa, kurās var celt dažādas prasības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 251. līdz 281. pantā, Euratom līguma 136. pantā un Līgumiem pievienotā 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem.

Šajā faktu lapā aplūkotas Eiropas Savienības Tiesas (EST) kompetences jomas. Tiesu veido divas tiesas – pati Tiesa un Vispārējā tiesa, kurās var celt dažādas prasības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 251. līdz 281. pantā, Euratom līguma 136. pantā un Līgumiem pievienotā 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

01-10-2017

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir Eiropas Savienības konsultatīva institūcija. Tajā ir 329 locekļi. Komitejas atzinumi tiek prasīti gadījumos, kad Komisijai, Padomei vai Parlamentam ir obligāti jāapspriežas ar komiteju Līgumos noteiktajās jomās, kā arī tad, ja šīs iestādes ar komiteju apspriežas brīvprātīgi. Tā var sniegt atzinumus arī pēc savas iniciatīvas. Tās locekļiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņiem jāpilda pienākumi pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs ...

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir Eiropas Savienības konsultatīva institūcija. Tajā ir 329 locekļi. Komitejas atzinumi tiek prasīti gadījumos, kad Komisijai, Padomei vai Parlamentam ir obligāti jāapspriežas ar komiteju Līgumos noteiktajās jomās, kā arī tad, ja šīs iestādes ar komiteju apspriežas brīvprātīgi. Tā var sniegt atzinumus arī pēc savas iniciatīvas. Tās locekļiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņiem jāpilda pienākumi pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.