Meklēt

Meklēšanas rezultāti

Tiek rādīts Nr. 10 no 38 rezultāti

Intelektuālais īpašums ir ekskluzīvu tiesību kopums, kas piešķirts intelektuālās jaunrades darbiem. Intelektuālais īpašums ietver divu veidu tiesības: rūpnieciskais īpašums, kas ietver izgudrojumus (patentus), preču zīmes, rūpnieciskos dizainparaugus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un autortiesības, kas attiecas uz literāriem un mākslas darbiem. Kopš Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanās spēkā 2009. gadā ES ir skaidri noteiktas pilnvaras intelektuālā īpašuma tiesību jomā (118. pants). ...

Pilsoņu kā fizisku personu tiesības un Eiropas pilsonības institūts ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (ESPH), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9. pantā. Tie ir būtiski Eiropas identitātes tapšanas faktori. Gadījumā, ja tiek nopietni pārkāptas Savienības pamatvērtības, dalībvalsti var sodīt.

Šajā faktu lapā aplūkotas Eiropas Savienības Tiesas (EST) kompetences jomas. Tiesu veido divas tiesas – pati Tiesa un Vispārējā tiesa, kurās var celt dažādas prasības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 251.-281. pantā, Euratom līguma 136. pantā un Līgumiem pievienotā 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem.

Eiropas Savienība ir juridiska persona un kā tādai tai ir sava tiesību sistēma, kas pastāv neatkarīgi no starptautiskajām tiesībām. Turklāt ES tiesību aktu kopumam ir tieša vai netieša ietekme uz tās dalībvalstu tiesībām, un tas kļūst par katras dalībvalstu tiesību sistēmas sastāvdaļu. Eiropas Savienība ir uzskatāma par patstāvīgu tiesību avotu. Tiesību sistēma parasti ir iedalīta primārajos tiesību aktos (Līgumos un vispārējos tiesību principos), sekundārajos tiesību aktos (tie pamatojas uz Līgumiem ...

Preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un personu brīva pārvietošanās pāri robežām pastāvīgi pieaug. Civillietās ar pārrobežu ietekmi Eiropas Savienība attīsta tiesību iestāžu sadarbību, tādējādi veidojot saikni starp dažādām tiesību sistēmām. Galvenie mērķi ir tiesiskā noteiktība un viegla un efektīva tiesu iestāžu pieejamība, kas nozīmē vienkāršu kompetentās jurisdikcijas noteikšanu, skaidras norādes par piemērojamiem tiesību aktiem, kā arī ātras un efektīvas spriedumu atzīšanas un izpildes ...

Līgumos būtiska nozīme ir piešķirta brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei. 2009. gadā tika ieviesti vairāki svarīgi jauninājumi: efektīvāka un demokrātiskāka lēmumu pieņemšanas procedūra, kas nepieciešama saistībā ar agrākās pīlāru struktūras likvidāciju, plašākas Eiropas Savienības Tiesas kompetences un lielāka valstu parlamentu loma. Pamattiesības ir nostiprinātas juridiski saistošajā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Eiropas Savienības Tiesa

FACT_SHEET 22-01-2024

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm. To veido divas tiesas: pati Tiesa un Vispārējā tiesa. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir Eiropas Savienības jurisdikcija. Minētās tiesas nodrošina ES primāro un sekundāro tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu Eiropas Savienībā. Tās pārbauda ES iestāžu izdoto tiesību aktu likumīgumu un lemj par to, vai dalībvalstis ir ievērojušas primārajos un sekundārajos tiesību aktos tām noteiktos pienākumus. Tiesa ...

Uzņēmējdarbības tiesības

FACT_SHEET 16-01-2024

Eiropas uzņēmējdarbības tiesības daļēji ir kodificētas Direktīvā (ES) 2017/1132, un dalībvalstis turpina piemērot atsevišķus uzņēmējsabiedrību veidus regulējošus tiesību aktus, kas laiku pa laikam tiek grozīti, lai nodrošinātu atbilstību ES direktīvām un regulām. Pašreizējo centienu izveidot modernus un efektīvus uzņēmējdarbības tiesību aktus un korporatīvās pārvaldības tiesisko regulējumu, kas paredzēts Eiropas uzņēmumiem, ieguldītājiem un darbiniekiem, mērķis ir uzlabot ES uzņēmējdarbības vidi. ...

Eiropas Parlamenta pirmsākums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Kopējā asambleja, kas kļuva par tolaik pastāvošo trīs pārvalstisko Eiropas kopienu kopējo asambleju. Šī asambleja vēlāk ieguva Eiropas Parlamenta nosaukumu. Laika gaitā šī iestāde, kuras deputātus kopš 1979. gada ievēlē tiešās vēlēšanās, ir ievērojami mainījusies: no asamblejas ar ieceltiem dalībniekiem tā kļuvusi par vēlētu parlamentu, kas tagad tiek vispārēji atzīts par Eiropas Savienības politiskās darba kārtības noteicēju ...

Reģionu komiteja

FACT_SHEET 09-11-2023

Reģionu komiteju veido 329 locekļi, kuri pārstāv Eiropas Savienības 27 dalībvalstu reģionālās un vietējās pašvaldības. Komiteja sniedz atzinumus obligātas apspriešanās (ja tā ir prasīta Līgumos) un fakultatīvas apspriešanās gadījumos un pēc savas iniciatīvas, ja tā to uzskata par nepieciešamu. Tās locekļiem nekādi obligātie norādījumi saistoši nav. Viņi savus pienākumus veic neatkarīgi, ievērojot Eiropas Savienības vispārējās intereses.