Meklēt

Eiropas Investīciju banka (EIB) veicina Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, nodrošinot ilgtermiņa projektu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, garantijas un konsultācijas. Tā atbalsta projektus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Tās akcionāri ir ES dalībvalstis. EIB ir Eiropas Investīciju fonda (EIF) vairākuma akcionāre, un abas organizācijas kopā veido EIB grupu.

Eiropas finanšu uzraudzības sistēma ir daudzpakāpju sistēma, kuru veido mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības iestādes un kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu un konsekventu finanšu uzraudzību Eiropas Savienībā. Tās sastāvā ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EBI, EVTI un EAAPI) un valstu uzraudzības iestādes. Eiropas Centrālā banka vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ir banku uzraudzības iestāde lielākajām bankām.

Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir tapusi ES ekonomiskās integrācijas rezultātā. Eurozonā, kurā patlaban ietilpst 20 ES dalībvalstis, ir ieviesta vienota valūta – euro. Visām ES dalībvalstīm, izņemot Dāniju, pēc konverģences kritēriju izpildes ir jāievieš euro. Eurosistēma, kas ietver Eiropas Centrālās bankas Valdi un eurozonas dalībvalstu centrālo banku vadītājus, nosaka vienotu monetāro politiku.

ES konkurences noteikumu galvenais mērķis ir nodrošināt pienācīgu Savienības iekšējā tirgus darbību. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķis ir novērst konkurences ierobežojumus un izkropļojumus, piemēram, dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, pret konkurenci vērstus nolīgumus un uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu, ja tie samazina konkurenci. Ir arī aizliegts valsts atbalsts, ja tas izraisītu konkurences izkropļojumus, taču noteiktos gadījumos šāds atbalsts ir pieļaujams.

Pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites kontekstā finanšu pakalpojumi ir būtisks elements ES centienos pabeigt iekšējā tirgus izveidi. Progress ir norisējis vairākos posmos: 1) valstu noteikto šķēršļu ienākšanai tirgū atcelšana (1957.–1973.); 2) valstu tiesību aktu un politikas nostādņu saskaņošana (1973.–1983.); 3) iekšējā tirgus izveides pabeigšana (1983.–1992.); 4) vienotās valūtas zonas izveide (1993.–2007.) un 5) globālā finanšu krīze un pēckrīzes reforma (sākot no 2007. gada).

Kapitāla brīva aprite ir viena no četrām ES vienotā tirgus pamatbrīvībām. Tā ir ne tikai jaunākā no pamatbrīvībām, bet tāpēc, ka, atšķirībā no pārējām brīvībām, tā ir saistīta ar trešām valstīm, – arī visplašākā. Kapitāla plūsmu liberalizācija bija pakāpeniska. Ar Māstrihtas līgumu kopš 2004. gada sākuma ir aizliegti kapitāla aprites un maksājumu ierobežojumi gan starp dalībvalstīm, gan starp dalībvalstīm un trešām valstīm, taču pastāv izņēmumi.

Although the US Inflation Reduction Act (IRA) pursues a range of aims, the two main ones are the lowering of inflation by removing purchasing power from the US economy, and to provide the United State's contribution to fighting climate change. Unlike similar EU measures, most of its climate support is done via tax subsidies. Although hailed in the EU for heralding a new era in US climate policy, the IRA is being criticised for its outright 'Buy American' provisions. Amongst others, it is feared that ...

The original full study presents data from 27 banking groups in 10 EU Member States, where it is found that banks have used COVID-19 relief measures extensively, with some cross-country differences as for the intensity of use. Flexibility in risk classification does not seem to have impaired banks’ ability to report and recognise risk properly, even for loans under moratoria. The findings suggest that the impact of the measures on banks’ credit supply has been overall positive and mainly driven ...

The original full study presents data from 27 banking groups in 10 EU Member States, where it is found that banks have used COVID-19 relief measures extensively, with some cross-country differences as for the intensity of use. Flexibility in risk classification does not seem to have impaired banks’ ability to report and recognise risk properly, even for loans under moratoria. The findings suggest that the impact of the measures on banks’ credit supply has been overall positive and mainly driven ...

The European Semester is a framework for the coordination of economic policies across the European Union that was established after the European sovereign debt crisis. This paper aims to provide a simple but comprehensive introduction, explaining the main steps of the Semester from November to July each year. It also provides a short review of the academic and institutional debates around the Semester, before closing with the priorities in the relevant areas identified by the new European Commission ...