13

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

Exploring Best Practices in Combatting Violence Against Women: Sweden

19-04-2018

This paper was produced by the Policy Department on Citizens’ Rights and Constitutional Affairs at the request of the Committee on Women's Rights and Gender Equality (FEMM). The paper examines the status of women in Sweden, a country known for its proven track record on gender equality: it delves into the issue of preventing violence against women and protecting victims of violence. Gender equality is a cornerstone of Swedish society, thus violence against women is a priority for the Swedish Government ...

This paper was produced by the Policy Department on Citizens’ Rights and Constitutional Affairs at the request of the Committee on Women's Rights and Gender Equality (FEMM). The paper examines the status of women in Sweden, a country known for its proven track record on gender equality: it delves into the issue of preventing violence against women and protecting victims of violence. Gender equality is a cornerstone of Swedish society, thus violence against women is a priority for the Swedish Government. Various vulnerable groups might still require greater legislative protection and government response.

Smart Border 2.0 Avoiding a hard border on the island of Ireland for customs control and the free movement of persons

26-02-2018

One of the most politically-sensitive aspects of the current ‘Brexit’ negotiations is the issue of the border between Northern Ireland and Ireland. In many respects, the Irish border is unique, with some 200 possible crossing points along the 500km border. Managing such a porous border in the event that the UK, following Brexit, does not participate in a customs union with the EU, thus becoming an external EU border, presents significant challenges for the EU and UK alike. In order to ...

One of the most politically-sensitive aspects of the current ‘Brexit’ negotiations is the issue of the border between Northern Ireland and Ireland. In many respects, the Irish border is unique, with some 200 possible crossing points along the 500km border. Managing such a porous border in the event that the UK, following Brexit, does not participate in a customs union with the EU, thus becoming an external EU border, presents significant challenges for the EU and UK alike. In order to analyse the various options, on 26 November 2017, the Policy Department for Citizens’ Rights and Constitutional Affairs organised a workshop for the AFCO Committee to examine this question. As part of this, Lars Karlsson, a former director at the World Customs Organisation, proposed a solution in his paper ‘Smart Border 2.0’. This at a glance provides a short summary of the paper.

Eiropas Parlaments: struktūra un darbība

01-02-2018

Eiropas Parlamenta organizatorisko struktūru un darbības kārtību nosaka tā Reglaments. Parlamenta darbu vada tā politiskās struktūras, komitejas, delegācijas un politiskās grupas.

Eiropas Parlamenta organizatorisko struktūru un darbības kārtību nosaka tā Reglaments. Parlamenta darbu vada tā politiskās struktūras, komitejas, delegācijas un politiskās grupas.

Starpvaldību lēmumu pieņemšanas procedūras

01-02-2018

Lēmumu pieņemšanas procedūra kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, kā arī dažos citos jautājumos, piemēram, ciešāka sadarbība, iecelšana noteiktos amatos un Līgumu pārskatīšana, atšķiras no tās procedūras, ko piemēro saistībā ar parasto likumdošanas procedūru. Šo jomu dominējošā iezīme ir ciešāka starpvaldību sadarbība. Valsts parāda krīzes problēma ir sekmējusi to, ka šādus lēmumu pieņemšanas mehānismus izmanto arvien biežāk, jo īpaši saistībā ar Eiropas ekonomikas pārvaldību.

Lēmumu pieņemšanas procedūra kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, kā arī dažos citos jautājumos, piemēram, ciešāka sadarbība, iecelšana noteiktos amatos un Līgumu pārskatīšana, atšķiras no tās procedūras, ko piemēro saistībā ar parasto likumdošanas procedūru. Šo jomu dominējošā iezīme ir ciešāka starpvaldību sadarbība. Valsts parāda krīzes problēma ir sekmējusi to, ka šādus lēmumu pieņemšanas mehānismus izmanto arvien biežāk, jo īpaši saistībā ar Eiropas ekonomikas pārvaldību.

Lisabonas līgums

01-01-2018

Šajā lapā ir izklāstīta Lisabonas līguma priekšvēsture un šā līguma pamatnoteikumi. Mērķis ir sniegt vēsturisko kontekstu, kādā no iepriekšējiem radies šis jaunākais ES pamatdokuments. Īpašie noteikumi (ar atsaucēm uz attiecīgajiem pantiem) un to ietekme uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm sīkāk skaidrota faktu lapās, kurās aplūkoti konkrēti politikas virzieni un aspekti.

Šajā lapā ir izklāstīta Lisabonas līguma priekšvēsture un šā līguma pamatnoteikumi. Mērķis ir sniegt vēsturisko kontekstu, kādā no iepriekšējiem radies šis jaunākais ES pamatdokuments. Īpašie noteikumi (ar atsaucēm uz attiecīgajiem pantiem) un to ietekme uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm sīkāk skaidrota faktu lapās, kurās aplūkoti konkrēti politikas virzieni un aspekti.

Subsidiaritātes princips

01-01-2018

Attiecībā uz Savienības neekskluzīvajām kompetencēm Līgumā par Eiropas Savienību ietvertais subsidiaritātes princips nosaka to, kādos gadījumos prioritāra ir Savienības, nevis dalībvalstu rīcība.

Attiecībā uz Savienības neekskluzīvajām kompetencēm Līgumā par Eiropas Savienību ietvertais subsidiaritātes princips nosaka to, kādos gadījumos prioritāra ir Savienības, nevis dalībvalstu rīcība.

Eiropas Parlamenta pilnvaras

01-01-2018

Parlaments veic dažādas funkcijas, pamatīgi pildot savu institucionālo pienākumu Eiropas Savienības politikas veidošanas procesā. Demokrātijas principu ievērošanu ES līmenī Parlaments nodrošina, piedaloties likumdošanas procesā, īstenojot ar budžetu un kontroli saistītās pilnvaras, piedaloties Līgumu pārskatīšanā un izmantojot tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Parlaments veic dažādas funkcijas, pamatīgi pildot savu institucionālo pienākumu Eiropas Savienības politikas veidošanas procesā. Demokrātijas principu ievērošanu ES līmenī Parlaments nodrošina, piedaloties likumdošanas procesā, īstenojot ar budžetu un kontroli saistītās pilnvaras, piedaloties Līgumu pārskatīšanā un izmantojot tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Eiropas Parlaments: attiecības ar dalībvalstu parlamentiem

01-01-2018

Virzība uz ciešāku Eiropas integrāciju ir mainījusi dalībvalstu parlamentu lomu. Ir izveidoti vairāki instrumenti sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, lai nodrošinātu efektīvu demokrātisko ES likumdošanas procesa kontroli visos līmeņos. Šo tendenci ir pastiprinājuši ar Lisabonas līgumu ieviestie noteikumi.

Virzība uz ciešāku Eiropas integrāciju ir mainījusi dalībvalstu parlamentu lomu. Ir izveidoti vairāki instrumenti sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, lai nodrošinātu efektīvu demokrātisko ES likumdošanas procesa kontroli visos līmeņos. Šo tendenci ir pastiprinājuši ar Lisabonas līgumu ieviestie noteikumi.

Eiropadome

01-10-2017

Eiropadome, ko veido dalībvalstu un to valdību vadītāji, sniedz Eiropas Savienības attīstībai vajadzīgo impulsu un nosaka vispārējās politiskās pamatnostādnes. Tās loceklis bez balsstiesībām ir arī Komisijas priekšsēdētājs. Sākoties Eiropadomes sanāksmēm, to uzrunā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Lisabonas līgums Eiropadomei piešķīra Savienības iestādes statusu un ieviesa Eiropadomes ilgtermiņa prezidentūru.

Eiropadome, ko veido dalībvalstu un to valdību vadītāji, sniedz Eiropas Savienības attīstībai vajadzīgo impulsu un nosaka vispārējās politiskās pamatnostādnes. Tās loceklis bez balsstiesībām ir arī Komisijas priekšsēdētājs. Sākoties Eiropadomes sanāksmēm, to uzrunā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Lisabonas līgums Eiropadomei piešķīra Savienības iestādes statusu un ieviesa Eiropadomes ilgtermiņa prezidentūru.

Eiropas Savienības Padome

01-10-2017

Kopā ar Eiropas Parlamentu Padome pieņem Eiropas Savienības tiesību aktus regulu un direktīvu veidā un sagatavo lēmumus un nesaistošus ieteikumus. Savas kompetences jomās tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, kvalificētu balsu vairākumu vai vienprātīgi atkarībā no apstiprināšanai iesniegtā akta juridiskā pamata.

Kopā ar Eiropas Parlamentu Padome pieņem Eiropas Savienības tiesību aktus regulu un direktīvu veidā un sagatavo lēmumus un nesaistošus ieteikumus. Savas kompetences jomās tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, kvalificētu balsu vairākumu vai vienprātīgi atkarībā no apstiprināšanai iesniegtā akta juridiskā pamata.

Gaidāmie notikumi

27-10-2020
Hearing on Rebuilding fish stocks in the Mediterranean: next steps
Uzklausīšana -
PECH
27-10-2020
EPRS online Book Talk | Beyond Christendom - The politics of religion in Europe today
Cits pasākums -
EPRS
27-10-2020
Study presentation for PECH committee
Cits pasākums -
PECH

Partneri