9

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

Commitments made at the hearing of Stella KYRIAKIDES, Commissioner-designate - Health

22-11-2019

The commissioner-designate, Stella Kyriakides, appeared before the Environment, Public Health and Food Safety Committee of the European Parliament on 01 October 2019 to answer MEPs’ questions. During the hearing, she made a number of oral commitments which are highlighted in this document. These commitments refer to her portfolio, as described in the mission letter sent to her by Ursula von der Leyen, President-elect of the European Commission, including "protecting and promoting public health" and ...

The commissioner-designate, Stella Kyriakides, appeared before the Environment, Public Health and Food Safety Committee of the European Parliament on 01 October 2019 to answer MEPs’ questions. During the hearing, she made a number of oral commitments which are highlighted in this document. These commitments refer to her portfolio, as described in the mission letter sent to her by Ursula von der Leyen, President-elect of the European Commission, including "protecting and promoting public health" and "food safety and animal and plant health".

Commitments made at the hearing of Frans TIMMERMANS, Executive Vice-President-designate - European Green Deal

22-11-2019

The commissioner-designate, Frans Timmermans, appeared before the European Parliament on 08 October 2019 to answer questions from MEPs in the Committee on the Environment, Public Health and Food Safety. During the hearing, he made a number of commitments which are highlighted in this document. These commitments refer to his portfolio, as described in the mission letter sent to him by Ursula von der Leyen, President-elect of the European Commission, including "A European Green Deal" and a "Climate ...

The commissioner-designate, Frans Timmermans, appeared before the European Parliament on 08 October 2019 to answer questions from MEPs in the Committee on the Environment, Public Health and Food Safety. During the hearing, he made a number of commitments which are highlighted in this document. These commitments refer to his portfolio, as described in the mission letter sent to him by Ursula von der Leyen, President-elect of the European Commission, including "A European Green Deal" and a "Climate Action". The quotes included in this document only make reference to the oral commitments made during the hearing.

European policies on climate and energy towards 2020, 2030 and 2050

05-02-2019

The European Union (EU) has committed itself to reduce greenhouse gas (GHG) emissions by at least 20% below 1990 levels by 2020 and aims to reduce GHG emissions by at least 40% below 1990 levels by 2030. In order to achieve these targets, a large number of legislative actions were approved at EU level. This document, prepared by Policy Department A, gives an overview of European policies on climate and energy towards 2020, 2030 and 2050.

The European Union (EU) has committed itself to reduce greenhouse gas (GHG) emissions by at least 20% below 1990 levels by 2020 and aims to reduce GHG emissions by at least 40% below 1990 levels by 2030. In order to achieve these targets, a large number of legislative actions were approved at EU level. This document, prepared by Policy Department A, gives an overview of European policies on climate and energy towards 2020, 2030 and 2050.

Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika

01-04-2018

Gan iepriekšējie, gan pašreizējie resursu izmantošanas modeļi ir radījuši augstu piesārņojuma līmeni, vides degradāciju un dabas resursu noplicināšanos. ES atkritumu politikai ir ilga vēsture, un tradicionāli tā ir bijusi vērsta uz vides ziņā ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu. Ceļvedim par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un aprites ekonomikas tiesību aktu paketei vajadzētu mainīt šo tendenci, līdz 2050. gadam pārveidojot ES ekonomiku par ilgtspējīgu ekonomiku. Ar aprites ekonomikas tiesību ...

Gan iepriekšējie, gan pašreizējie resursu izmantošanas modeļi ir radījuši augstu piesārņojuma līmeni, vides degradāciju un dabas resursu noplicināšanos. ES atkritumu politikai ir ilga vēsture, un tradicionāli tā ir bijusi vērsta uz vides ziņā ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu. Ceļvedim par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un aprites ekonomikas tiesību aktu paketei vajadzētu mainīt šo tendenci, līdz 2050. gadam pārveidojot ES ekonomiku par ilgtspējīgu ekonomiku. Ar aprites ekonomikas tiesību aktu paketē ietilpstošajām četrām jaunajām direktīvām par atkritumiem tiek izvirzīti jauni mērķi atkritumu apsaimniekošanas jomā attiecībā uz novēršanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādāšanu un atkritumu apglabāšanu.

Climate Diplomacy

15-03-2018

This report summarises the presentations and the discussion that took place at the workshop on Climate Diplomacy held on 20 February 2018 at the European Parliament (EP) in Brussels. It was organised by the Policy Department of the Directorate General for External Policies (DG EXPO) and Policy Department A in the Directorate General for Internal Policies (DG IPOL) at the request of the EP’s Committees on Foreign Affairs (AFET) and on Environment, Public Health and Food Safety (ENVI). The workshop ...

This report summarises the presentations and the discussion that took place at the workshop on Climate Diplomacy held on 20 February 2018 at the European Parliament (EP) in Brussels. It was organised by the Policy Department of the Directorate General for External Policies (DG EXPO) and Policy Department A in the Directorate General for Internal Policies (DG IPOL) at the request of the EP’s Committees on Foreign Affairs (AFET) and on Environment, Public Health and Food Safety (ENVI). The workshop provided members of the AFET and ENVI Committees and all participants with insights from experts on the state of play with climate diplomacy and provided an opportunity to reflect on the role of the EU in this field. MEPs Jo Leinen and Arne Lietz, co-rapporteurs of the EP’s own-initiative report on climate diplomacy, hosted the workshop.

Ķīmiskās vielas un pesticīdi

01-02-2018

ES tiesību akti ķīmisko vielu un pesticīdu jomā ir paredzēti cilvēku veselības un vides aizsardzībai un tirdzniecības šķēršļu novēršanai. Tie ietver normas, kas reglamentē konkrētu kategoriju ķīmisko vielu tirdzniecību un izmantošanu, saskaņotu prasību kopumu attiecībā uz ierobežojumiem konkrētu bīstamo vielu un preparātu laišanai tirgū un izmantošanai, kā arī noteikumus, kuri reglamentē rīcību smagu negadījumu apstākļos un bīstamo vielu eksportu. Ar terminu “pesticīdi” apzīmē vielas, kuras izmanto ...

ES tiesību akti ķīmisko vielu un pesticīdu jomā ir paredzēti cilvēku veselības un vides aizsardzībai un tirdzniecības šķēršļu novēršanai. Tie ietver normas, kas reglamentē konkrētu kategoriju ķīmisko vielu tirdzniecību un izmantošanu, saskaņotu prasību kopumu attiecībā uz ierobežojumiem konkrētu bīstamo vielu un preparātu laišanai tirgū un izmantošanai, kā arī noteikumus, kuri reglamentē rīcību smagu negadījumu apstākļos un bīstamo vielu eksportu. Ar terminu “pesticīdi” apzīmē vielas, kuras izmanto, lai apkarotu, izskaustu un novērstu tādu organismu klātbūtni, ko uzskata par kaitīgiem. Pesticīdi ietver biocīdus un augu aizsardzības līdzekļus (PPP). Galvenais ES mēroga sasniegums ir REACH regula, ar kuru reglamentē kaitīgu vielu reģistrēšanu, vērtēšanu un licencēšanu, kā arī tām piemērojamos ierobežojumus.

Bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana un mežsaimniecība

01-02-2018

ANO konference par vidi un attīstību 1992. gadā bija nozīmīgs solis ceļā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabas aizsardzību, jo tika pieņemta Konvencija par bioloģisko daudzveidību. Eiropas Savienībai ir bijusi svarīga nozīme, starptautiskā mērogā risinot tādas problēmas kā bioloģiskās daudzveidības izzušana, klimata pārmaiņas un tropisko lietus mežu izpostīšana. Eiropas Savienība 2011. gadā apņēmās līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ...

ANO konference par vidi un attīstību 1992. gadā bija nozīmīgs solis ceļā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabas aizsardzību, jo tika pieņemta Konvencija par bioloģisko daudzveidību. Eiropas Savienībai ir bijusi svarīga nozīme, starptautiskā mērogā risinot tādas problēmas kā bioloģiskās daudzveidības izzušana, klimata pārmaiņas un tropisko lietus mežu izpostīšana. Eiropas Savienība 2011. gadā apņēmās līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES. Vēl jāsasniedz arī citi mērķi, kas noteikti Dzīvotņu direktīvā un Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES). Tiek sagaidīts, ka globālais Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām, kas tika panākts 2015. gada decembrī, un tam sekojošie ES tiesību akti šā nolīguma īstenošanai veicinās bioloģiskās daudzveidības un mežu saglabāšanu turpmākajās desmitgadēs. Kopš 1992. gada programma LIFE ir bijis vissvarīgākais finanšu instruments bioloģiskās daudzveidības un mežu aizsardzībai Eiropas Savienībā.

Cīņa pret klimata pārmaiņām

01-02-2018

Eiropas Savienība (ES) ir viena no vadošajām lielāko tautsaimniecību foruma dalībniecēm siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas ziņā. Līdz 2018. gadam SEG emisiju apjomu ES bija samazinājusi par 23 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni un ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt šo emisiju apjoma samazināšanos par 40 %. Eiropas Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu – pasākumu kopumu, ar kuriem ir iecerēts līdz 2030. gadam panākt SEG emisiju vēl iespaidīgāku ...

Eiropas Savienība (ES) ir viena no vadošajām lielāko tautsaimniecību foruma dalībniecēm siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas ziņā. Līdz 2018. gadam SEG emisiju apjomu ES bija samazinājusi par 23 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni un ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt šo emisiju apjoma samazināšanos par 40 %. Eiropas Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu – pasākumu kopumu, ar kuriem ir iecerēts līdz 2030. gadam panākt SEG emisiju vēl iespaidīgāku samazināšanos un līdz 2050. gadam īstenot ES ekonomikas dekarbonizāciju, tādējādi pildot saistības, ko ES ir uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana

01-11-2017

Ilgtspējīga izaugsme ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem. Saskaroties ar globālu dabas resursu nepietiekamību, ražotājiem un patērētājiem lielākais uzdevums ir īstenot pieeju “izdarīt vairāk ar mazākiem līdzekļiem”. Lai risinātu šo uzdevumu laikā, kad notiek straujas klimata pārmaiņas un pieaug pieprasījums pēc enerģijas un resursiem, ES ir ieviesusi plaša spektra politikas nostādnes un iniciatīvas, ar kurām panākt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Ar šiem pasākumiem ir jāuzlabo vispārējie ...

Ilgtspējīga izaugsme ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem. Saskaroties ar globālu dabas resursu nepietiekamību, ražotājiem un patērētājiem lielākais uzdevums ir īstenot pieeju “izdarīt vairāk ar mazākiem līdzekļiem”. Lai risinātu šo uzdevumu laikā, kad notiek straujas klimata pārmaiņas un pieaug pieprasījums pēc enerģijas un resursiem, ES ir ieviesusi plaša spektra politikas nostādnes un iniciatīvas, ar kurām panākt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Ar šiem pasākumiem ir jāuzlabo vispārējie ražojumu ekoloģiskie raksturlielumi visā to aprites ciklā, jāveicina pieprasījums pēc labākiem produktiem un ražošanas tehnoloģijām un jāpalīdz patērētājiem izdarīt informētu izvēli.

Gaidāmie notikumi

07-07-2020
STOA roundtable on deconfinement going digital: The rise of contact tracing apps
Darbseminārs -
STOA

Partneri