Meklēt

Meklēšanas rezultāti

Tiek rādīts Nr. 10 no 631 rezultāti
Maksimālais rezultātu skaits, kurus var parādīt, ir 500. Varat precizēt meklēšanas kritērijus.

The Artificial Intelligence (AI) Act moved close to final adoption when the European Parliament voted in favour of the text on 13 March. It will become law after the final endorsement of the Council of the European Union, making the Union the first major world power to adopt horizontal legislation governing AI. The act defines the rules for using and selling artificial intelligence systems in the EU, and regulates general-purpose AI tools such as ChatGPT and AI-based biometric surveillance. It also ...

Enhancing research security

Briefing 26-03-2024

On 24 January 2024, the European Commission tabled a proposal for a Council recommendation on enhancing research security. The procedure does not require the European Parliament's involvement. Research security refers to the safeguarding of scientific activities against misuse and undue influence by third countries or non-state actors. Risks to research include the illicit transfer of knowledge or technology resulting in a threat to the EU's security or undermining its values. Competence for identifying ...

The European automotive industry is striving to adapt to market changes driven by the dual green and digital transition. Electrification has become the main strategy for reducing CO2 emissions, especially in urban traffic. At the same time, the average size and weight of cars have greatly increased. Big electric cars are the trend, but are they really the solution? Could better planning and optimisation of resources help?

On 27 February 2023, the European Commission published a proposal for a regulation to allow voluntary digital labelling of EU fertilising products. This initiative follows similar EU legislative initiatives establishing the digital labelling of goods in other economic sectors, such as batteries. The rationale for digital labelling is provided by the deployment of digital solutions, such as QR codes, that can lower the cost of labelling while facilitating the updating of content, and also by the increasing ...

Digitālais vienotais tirgus dod labumu ekonomikai, samazina ietekmi uz vidi un uzlabo dzīves kvalitāti, pateicoties e-komercijai un e-pārvaldei. Tā kā pakalpojumi pāriet no fiksēto uz mobilo sakaru platformām, šai pārejai ir vajadzīgs ES regulējums mākoņdatošanai, pārrobežu piekļuvei saturam un netraucētiem mobilajiem datiem, vienlaikus nodrošinot privātumu un kiberdrošību. Eiropas digitālais vienotais tirgus bija vitāli svarīgs Covid-19 krīzes laikā. Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts ...

Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), kā arī datu pakalpojumi mūsdienās pārsniedz tradicionālās telefonijas pakalpojumus nozīmīgumā gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Pieaugot pēc pieprasījuma saņemama satura un 4G/5G pakalpojumu apjomam, ES ir ieviesusi telesakaru tiesisko regulējumu. Tas ietver visu veidu telesakarus, tostarp apraidi. Pētījumi liecina, ka šie pakalpojumi katru gadu ES IKP pienes 86,1 miljardu EUR, un jaunie pasākumi, iespējams, to papildina ar vēl 40 miljardiem EUR.

Digitālā programma Eiropai

FACT_SHEET 01-02-2024

Digitālo pakalpojumu platformas un jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts (MI), būtiski ietekmē mūsu sociālo vidi. Šīs inovācijas ir pārveidojušas to, kā mēs sazināmies, iepērkamies un piekļūstam informācijai tiešsaistē, padarot tās svarīgas ikdienā. Šīm pārmaiņām pievēršas Digitālā programma Eiropai 2020.–2030. gadam. Tās prioritāte ir drošu digitālo telpu izveide, godīgas konkurences nodrošināšana digitālajos tirgos un Eiropas digitālās suverenitātes uzlabošana, vienlaikus cenšoties ...

In 2023, the Commission adopted a proposal for a decision of the Parliament and of the Council amending Decision (EU) 2017/1324, to ensure the EU's continued participation in the Partnership for Research and Innovation in the Mediterranean Area (PRIMA) under Horizon Europe. A partnership between the EU and 19 states, including 11 EU Member States, PRIMA seeks to build research and innovation capacities, and to develop knowledge and common innovative solutions for sustainable agro-food systems and ...

Inovācijas politika

FACT_SHEET 18-01-2024

Inovācijas nozīme mūsu ekonomikā aizvien pieaug. Ir svarīgi ne tikai dot labumu ES patērētājiem un darba ņēmējiem, bet arī radīt labākas darbvietas, veidot zaļāku sabiedrību un uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Tā ir būtiska arī ES konkurētspējas pasaules tirgos saglabāšanai. Inovācijas politika ir saskarne starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un rūpniecības politiku, un tās mērķis ir izveidot satvaru ideju nonākšanai tirgū.

ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības (PTA) politika no paša sākuma ir bijusi nozīmīga ES tiesību aktu joma, un 1980. gados tā tika paplašināta ar Eiropas pētniecības pamatprogrammu. 2014. gadā lielākā daļa ES pētniecības finansējuma tika ietverta programmā “Apvārsnis”, kura aptvēra laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam un kuras mērķis bija nodrošināt ES konkurētspēju pasaulē. Pašreizējā ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” tika sākta 2021. gadā un ilgs līdz 2027. gadam.